JerkBait

11.11.11. zīmīgais datums, kad numerologiem teorijas galvā dūc, citam kāzu ziedus kāds plūc, es savā telefonā modinātāju stellēju, ar tik pat svarīgiem nodomiem par kārtējo brīvdienu copi! 6:10 modinātājs dara savu darbu, bet prāts dara savu, lai gan nesekmīgi! Ar standarta rīta 5minūti, kad gribam uz laiku sevi apmānīt, aizsapņojos līdz „6:49!” un ar telefonu rokā, šokēts lecu kājās! Sev par sodu ne kāda rīta kafija, ne brokastis un esmu ceļā! Laika vecis gan īpašus apstākļus nav sarūpējis, izņemot „- 3 ’’, mašīnas MFD brīdinājuma formā tiek paziņots! Pēc rīta vingrinājumu virknes, kur pietupiens tiek pārvērsts pūtienā, beidzot laiva ir gatava startam! Rīts ir pavisam mierīgs un kluss, dzirdams, kā salnā sasalusī baltā zāle čaukst sperot katru soli un velkot laiva aiz sevis atstāj platu zaļu joslu, salaužot katru kristālu, kas izveidojies uz zāles stiebra. Atspēriens no krasta un copes process var sākties! Ūdens tilpne kā spogulis – līmenis nolaists par 30-40 cm: „....nu ne visai cerīgi,” noburbināju pie sevīm un dabas radīto harmoniju izjaucu ar motorīša iedarbināšanu! Pa ceļam uz cerīgo vietu, no kastes tiek izvilkti iepriekšējās reizes līdaku kārumi un sakarināti laivas sānos. Labu gabalu pirms enkurošanās vietas, izslēdzu dzinēju un pāreju uz airīšiem, lai nemanāms ieslīdētu cerīgajā līcī! Šoreiz jau 3ais metiens tiek realizēts un knapmēriņš, kurš tiek ieslidināts atpakaļ ūdenī. Laikam iesilstot jūtami palielinās zivju aktivitāte gan zemūdens un virsūdens slāņos, gan realizēto copju ziņā. Vēl pus stunda un nu jau jaka pat tiek nosviesta laivas priekšā un izbaudu katra copmaņa sapni! Mierīgais ūdens man visapkārt sajaucas ar strāvojumu, kuru rada panikā mūkošo raudiņu bari, kur katra izdomājusi savu glābšanās plānu, cita metas virs ūdens, cita sāņus un katru šo spriedzes mirkli noslēdz mutulis vai lēcienu līdakas izpildījumā! Vietām dziļums 30-40cm un redzams, tiešām lielu līdaku uzbrukumi, kur pat līdakas skausts un brangas spuras rēgojās virs ūdens. Līdzīgus skatus var novērot seklumos, kad pirms popera kampiena nesas virsū plēsējs. Daudziem Jums liksies, kas tur īpašs līdakas metās, bet tik bieži un tik enerģiski, arī lielās līdakas sevi ļauj manīt, manām acīm bija ļauts vērot pirmo reizi un ne ar kādiem vārdiem attēliem, es nespētu Jums noraksturot notikušo! Tik tālu acīm skaisti, bet kā lai izmāna lielo?!? Rāmais un seklais ūdens neļauj man pietuvoties karstajiem punktiem, tikko kā esmu noenkurojies visa dzīvība pārvietojas atkal man nesasniedzamā attālumā, bet tik pat aktīvi. Džērka māneklis nav tas labākais lidotājs un vēja palīdzība ar šoreiz izpaliek, nācās meklēt dziļākus pleķīšus un pamielojis acis ar skaistajiem uzbrukumiem, devos atpakaļ 1-1,5 m dziļumā! Tobrīd jau biju sakacinājis 2 zemmērus - 1 divnienci – 2 knapmērus, kur visi bija atgriezušies ūdenī. Nu jau ieturēdams pusdienas, pārlūkoju mānekļu kasti, lai piemeklētu maksimālu dabīgu un raudai līdzīgāku mānekli! Neilgi pēc pusdienām teorētiskie prātojumi tiek realizēti dzīvē un Bustera rauda dziļi iestrēgusi citas 2nieces rīklē, kuru nācās paturēt. Vējelis ar nedaudz iešūpojis ūdeni un nelieli vilnīši dod man jaunas cerības! Ilgi nebija jāgaida pie jaunajiem apstākļiem, kad beidzot kāts pumpē -muļķiks griežas pretēji ietīšanas kustībai! Kamēr zivs patālu no laivas ar otru roku un kājas palīdzību izceļu enkuru, lai novērstu līdakas sapīšanos tajā. He un nu jau, kā „lielmeistars” ar nesen gūto pieredzi velku klāt pretinieci. Pirmos 2 riņķus ap laivu uztaisa neatrādoties un neļaujot nojaust, kā ieķēries māneklis! Apgriezos pa 360 gādiem ar visu laivu un beidzot zivtiņa padevās! Neliela operācija, jo viens āķis ieķēries skaustā, bet otrs līdakas ūsā un nu jau draugs „taimeris” iemūžina mirkli. Apmainoties ar acu skatieniem atlaižu 6kg ar kapeikām kabatā, zaļo skaituli! Lai arī šādu izmēra zivi atlaist un vēl nofočēt nav tas vieglākais uzdevums, tomēr mirklis ir noķerts. He dienas misija ir izpildīta esmu pie dienas zivis ticis un nu jau var vairāk pievērsties eksperimentiem! Gan paužu garumi, gan mānekļa vadīšanas ātrumu, gan pašu mānekļu testēšana arī nepaliek bez rezultātiem, un smuka 2,5-3kg skaistule nomūk pie pašas laivas! Karabīne atrodas Glidin’ Rap – hot olive, kurš ūdenī pa gabalu redzams šaudamies no viena sāna uz otru! Ar polarizējošajām brillēm šis māneklis vispār nepaliek bez uzmanības un tad kad jāseko solim sāņus - māneklis pazūd no acu priekšas un momentā seko cirtiens!! Roka atduras un nu jau seko pret rāvieni! Nāk kā baļķis pa apakšu, bet neizrāda lielu pretestību. Pie laivas līdaka piepeld pusūdenī un redzu, ka 25 cm pavadai, tik griezeklis un 1cm pavadas piedēklis rēgojas no mutes. Pārsteidzoši viegli līdaka padodas un pēc izvilkšanas ir skaidrs kāpēc. Māneklis dziļi mutē un viens 3žuburs jau rīklē ierīts! Zivij tomēr dieviete „Norma” būs likusi liktenīgo kampienu izspēlēt un zivtiņa peldēs citos medību laukos. Izbraucis krastā tikai tieku pie sava mānekļa un varu veikt foto sesiju! Beidzot es varu teikt, ka esmu redzējis savām acīm „Rudens žoru”, kas dažen dažādos makšķernieku stāstos ir mijies ar skaistiem lomiem. Lai gan šajā reizē manas emocijas visvairāk piepildīja skaistie līdaku uzbrukumi raudu bariem! Uzburiet ainu paši: Liels haotiski mūkošs raudu bars veido 3-4m sprakšķošu loku un pa vidū uzplaukstot Rudens līdakas mutulis! Ehh.. vienkāršiem vārdiem: „Dodaties dabā un gūstiet emocijas no lietām, ko daba mums katram jau ir radījusi. Turklāt ieaudzināsim domu sevī par to, lai cik liela ir mūsu iekāre zivi izaicināt uz cīniņu un dzirdēt "adrenalīna" dziesmu, ko dzied mūsu spole, iesaku, vienmēr padomāt par to ko TU varētu darīt, lai tava iecienītā vietiņa spētu vienmēr priecēt tavu makšķernieka sirdi! C&R un ir pirmais solis pretīm zivij un īstena cienījama makšķernieka būtībai un ja paturam, tad tik cik pats vari apēst! Ne asakas un veiksmi Jums vēlot, līdz nākamajai copei!