Lielais loms Mārupē!

Platpiere

Baltā platpiera (Hypophthalmichthys molitrix) ķermenis ir sāniski saspiests un

plats. Vēdera spura ir pagarināta, tā sākas no anālās atveres līdz astes iežmaugai. Liela

galva, mazās acis atrodas galvas sānos. Žaunu bārkstiņas ir līdzīgas sūklim. Muguras

spurai ir astoņi stari; taukspuras nav. Anālajai spurai ir 13 līdz 15 stari. Sānu līnijā ir

83 līdz 125 zvīņas.

Izplatības vēsture

Ķīnā piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras Fan Li aprakstīja zivkopības dīķus,

zivju selekciju, pavairošanas procesus, karpu vaislinieku dzimuma struktūru un

augšanas tempu. Han dinastijas laikā (no trešā gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu

ēras trešajam gadsimtam) notika tālāka karpu audzēšanas procesa attīstība. Tan

dinastijas laikā (septītais līdz desmitais gadsimts) bija pārejas periods no parastās

karpu kultūras uz balto amūru, melno amūru, raibo platpieru un balto platpieru

audzēšanu. No desmitā līdz divpadsmitajam gadsimtam šo četru karpu dzimtas zivju

audzēšana ievērojami paplašinājās, tika izpētītas to specifiskās barošanās prasības.

Turpmākajos gadsimtos Ķīnā notika liels progress dīķa zivju kultivēšanā, pārejot no

karpu zivju monokultūrām uz balto amūru, melno amūru, raibo platpieru un balto

platpieru polikultūrām.

Sākot ar divdesmitā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, nostiprinoties zivju

mākslīgās barošanas lielajiem sasniegumiem, lielākajā daļā Ķīnas apgabalu ārkārtīgi

strauji izplatījās gan baltā platpiera audzēšana, gan citu karpu dzimtas zivju

audzēšana. Baltais platpieris ilgu laiku ir bijis svarīgs audzēšanas objekts Ķīnā šādu

priekšrocību dēļ:

● tas ir planktonēdājs un atrodas zemu barības ķēdē; barība un dīķu mēslojums

ir viegli pieejams un ir ar zemu vērtību;

● to var audzēt polikultūrās kopā ar dažām citām sugām, pateicoties tā

specifiskajām dzīvotnēm;

● sēklas materiālu ir iespējams iegūt mākslīgās pavairošanas ceļā, neatkarīgi

no dabiskajām populācijām;

● audzēšanas process ir vienkāršs, un audzēšanas periods ir īsāks nekā citām

karpu dzimtas sugām.

Pēdējās desmitgadēs baltais platpieris ir bijis plaši ievests Eiropas un Izraēlas

dīķos aļģu kontrolei, kā arī preču zivju kultivēšanai. Galvenās balto platpieri

audzējošās valstis (skat. karti, FAO zivsaimniecības statistika, 2006)

Dzīves vide un bioloģija

Baltais platpieris ir saldūdens zivju suga, kas dzīvo mērena klimata apstākļos

(6 – 28°C). Tā dabiskā dzīves vieta ir Āzija. Šai sugai ir vajadzīgs stāvošs ūdens vai

lēna straume, kā tas ir ūdenskrātuvēs vai lielu upju atstraumēs. Baltā platpiera

dabiskajā areālā tā ir tikai saldūdenī mītoša zivs, kas migrē augšup pa straumi, lai

nārstotu, bet ikri un kāpuri ceļo pa straumi uz palienes zonām. Tās ir bentopelaģiskas

zivis, kas izbiedētas paceļas ūdens virskārtā un var izlekt virs ūdens.

Baltais platpieris ir tipiska planktonēdāja zivs, filtrācijas galvenais līdzeklis ir

žaunu bārkstiņas. Baltais platpieris galvenokārt patērē diatomejas, dinoflagellas,

krizofītus, ksantofītus, dažas zaļaļģes un cianobaktērijas (zilaļģes). Arī detrīts,

baktēriju konglomerāti, virpotāji un citi mazie hidrobionti ir baltā platpiera dabiskās

barības komponenti.

Baltie platpieri nārsto vēlā pavasarī un vasarā, kad ūdens temperatūra ir

relatīvi augsta. No aprīļa līdz augustam, kad lietusgāžu rezultātā upēs pieaug straume,

vaislas zivis koncentrējas upju augštecēs, nārsta vietās mainīgiem straumes

apstākļiem. Nārsta temperatūra parasti ir starp 18ºC un 30ºC, optimālā – 22 – 28ºC.

Baltā platpiera ikri ir līdzīgi citām Ķīnas karpām, tie nav lipīgi. Pēc apaugļošanās ikri

sāk absorbēt ūdeni caur ikru membrānu un uzbriest. Ikru svars ir nedaudz lielāks nekā

ūdens svars, tādēļ tie paliek uz grunts (stāvoša ūdens gadījumā) vai daļēji peldošā

stāvoklī ūdens vidējā slānī (tekošā ūdenī), kamēr izšķiļas kāpuri.

Dzīves vide un bioloģija

Baltais platpieris ir saldūdens zivju suga, kas dzīvo mērena klimata apstākļos

(6 – 28°C). Tā dabiskā dzīves vieta ir Āzija. Šai sugai ir vajadzīgs stāvošs ūdens vai

lēna straume, kā tas ir ūdenskrātuvēs vai lielu upju atstraumēs. Baltā platpiera

dabiskajā areālā tā ir tikai saldūdenī mītoša zivs, kas migrē augšup pa straumi, lai

nārstotu, bet ikri un kāpuri ceļo pa straumi uz palienes zonām. Tās ir bentopelaģiskas

zivis, kas izbiedētas paceļas ūdens virskārtā un var izlekt virs ūdens.

Baltais platpieris ir tipiska planktonēdāja zivs, filtrācijas galvenais līdzeklis ir

žaunu bārkstiņas. Baltais platpieris galvenokārt patērē diatomejas, dinoflagellas,

krizofītus, ksantofītus, dažas zaļaļģes un cianobaktērijas (zilaļģes). Arī detrīts,

baktēriju konglomerāti, virpotāji un citi mazie hidrobionti ir baltā platpiera dabiskās

barības komponenti.

Baltie platpieri nārsto vēlā pavasarī un vasarā, kad ūdens temperatūra ir

relatīvi augsta. No aprīļa līdz augustam, kad lietusgāžu rezultātā upēs pieaug straume,

vaislas zivis koncentrējas upju augštecēs, nārsta vietās mainīgiem straumes

apstākļiem. Nārsta temperatūra parasti ir starp 18ºC un 30ºC, optimālā – 22 – 28ºC.

Baltā platpiera ikri ir līdzīgi citām Ķīnas karpām, tie nav lipīgi. Pēc apaugļošanās ikri

sāk absorbēt ūdeni caur ikru membrānu un uzbriest. Ikru svars ir nedaudz lielāks nekā

ūdens svars, tādēļ tie paliek uz grunts (stāvoša ūdens gadījumā) vai daļēji peldošā

stāvoklī ūdens vidējā slānī (tekošā ūdenī), kamēr izšķiļas kāpuri.

9kg, tas ir daudz vai norma?

Baltais platpieris var izaugt aptuveni 1 m garš un aptuveni 27 kg smags un

var būt bīstams cilvēkiem atpūtā izmantojamos ūdeņos. Misisipi upē ir bijuši ziņojumi

par traumām, ko baltais platpieris radījis ūdens slēpotājiem, pētniekiem un kuteriem.

Detalizēta informācija par šo zivi ir te: bit.ly/XU1b1n

uz ko noķēri ?

Volgā tie izaug līdz 50 kg. (9kg tas ir tāds neliels).

Volgā tie izaug līdz 50 kg. (9kg tas ir tāds neliels).

Volgā tie izaug līdz 50 kg. (9kg tas ir tāds neliels).

Volgā tie izaug līdz 50 kg. (9kg tas ir tāds neliels).