Ak ezeriņ, ak ezeriņ, tu manu sirdi priecīg' dar'!

Apsēdies ierāvu kafiju, pārsēju abas copenes un ielīdu atpakaļ smidzekļainajā naktī. Žaņa copeni ielidinu kautkur prom tumsā pretējā virzienā pret vēju. Breki protams pēc jandāliņa ir pamukuši kur kurais un pēc kādas h izdodas tik kādas paliekas pa retam sasaukt un arī pa kādam ne tik kautrīgam arī noķert. Piešļūc Juris. Tam aukstā pirts un bezkļovs jau pieriebies, dodas mā gulēt. Tas bija ap diviem kaukur, tā ja. Pēc pus h, kad palika maķenīt gaišāks, uz žaņa copenes bams trīs komats četrdesmit astoņi kg žanis pēc nevienlīdzīgas cīņas laivā gan. Pret vēju vairs nevar iemest, baisi šerpi pūš. Žvidzinu uz otru pusi tā labi tālu un breku copeni, nomainu pret žaņa gūstītāju. Pa vējam tālu iemestā nostrādā šādi: pluds pieceļās un ir, tad pluda nav. Pēc sekundēm divām tas uzpeld laivas otrā pusē – maķ peremaķ. Tinu lieko auklu, cērtu - Makans. Bik papumpējis ieteš laivas enkurā un bez variantiem čau. Pārsienos un tāpat žvidzinu pa vējam. Nu! Nu!? Piec. min. un akal cope. Tāda eleganta, lēna. IR - trīs komats deviņpadsmit kilo spulgacis. Nu! Ko tagad? Labi, vel pasēdēšu mazliet. Moš to sešinieku vai astotnieku man kāds atdos. Nu! Nu!? Piec. min. un akal eleganta cope daļņikā. Nedaudz nogaidījis, kamēr šas sāk kustēties un ir labais - pieci komats nulle astoņi kilo skaistulis. Šitādam jau mutes atpletējs par mazu un, lai āķi dabūtu laukā no rīkles, jau roka jābāž līdz elkonim iekšā. Brrr, bailīgi. Kamēr ķimerējos, uz breku galda cope. Tāda svarīga, lēna, lai visi redz. Tāpēc vel ir laika tikt galā ar šo. Lietas izdarījis, cērtu un tur akan kā celmā. Ar pieredzīti kukainim jānonak laivas baseinā vai baseina laivā, vai laseina baivā - četri komats astoņdesmit seši kilo. Nu, bāc! Mazākas zivis šeit nedzīvo, vai? Pagājušas tikai 40.min un esmu jau pabojājis savu karmu – aj, aj kā. Tā arī nesagaidījis ilgi gaidīto rīta īsto gaismu, maucu mā. Pēc piec’ dien’ atgriezīšos pēc vilcieniņa mazā, ok? @o