:)))) Sveiks. Tas jau nāk no ābeces, bet esmu apsolījies sev, ka atbildēšu arī uz šādiem jautājumiem. Tā īsti nezinu vai tev viss ir uzsiets un uzvilkts tikai uz pamatauklas vai tu arī izmanto pavadiņas. Katrā gadījumā standarta situācijā ir tā, ka zivi pārsvarā meklē pie pašas grunts. Tātad vispirms izsvaro pareizi pludiņu, tā lai tas stāv tik dziļi iegrimis cik tu viņu vispār redzi, pēc tam sāc to vilkt pa auklu uz augšu tik ilgi un tik tālu kamēr tas sāk gulties. Tas nozīmēs, ka svins ir sasniedzis gultni un ja tu neizmanto pavadiņu tad atliek vien sviniņu pavilkt savus centimetrus 40 uz augšu un āķis būs pie grunts. Ja izmanto pavadiņu, tad tagad ir tas īstais brīdis kad to uzsiet un pievienot tavam griezulītim vai cilpiņai kas atrodas zem svina. Izmēri uzsietās un pievienotās pavadiņas garumu un tādā pašā garuma izmērā uzbīdi svinu pa pamatauklu uz augšu. Tādā veidā tu panāksi, ka tava ēsma būs tieši pie grunts kur visbiežāk arī dzīvo kaut cik nopietnas zivis. Lai veicas.

Labdien. 1. Pareizs novērojums, ka uzreiz saskrien uz pirmo barojumu tieši mazās zivis. Taču tas, ka pēc tam parādās lielākas un lielākas ir atkarīgs no tā cik šo lielo zivju vispār ir apkārtnē un noteiktā ūdens tilpnē. Par atkārtoto iebarošanu STANDARTA versija ir vienkārša. Aptuveni 7 apelsīna lieluma bumbas sākumā un tad viena bumba aptuveni 40 min. Taču tā ir standarta versija. Patiesībā jums neviens tagad nepateiks to pareizo versiju cik daudz ir jāpiebaro pēc sākuma iebarošanas, jo nav zināmi daudzi fakti ko nav pat iespējam šeit arī aprakstīt. Varu pasaukt kādu nelielu daļu: ezers, upe, dziļums, sīkzivju daudzuma klātbūtne, lielo zivju klātbūtne, iebarojamās barības pareizība kā sagatavošanā tā piemeklēšanā......Nu šādi es varētu turpināt vēl ilgi un daudz. Lai uzturētu zivs interesi ir vienkārši jājūt un arī pēc copes biežuma, vai zivs uzvedības ūdenī, jāsaprot cik tur apakšā varētu būt šīs dzīvās radības. Smalkā zivs var būt mazās raudiņas, rudulīši un citas zivis. Vēl jautājums cik lielas tās pēc izmēra, jo cik noprotu tad ir vēlme ķert ko lielāku ap kilogramu. Mazās zivis, un lielākā barā var būt arī ap 100 gr smagas. Tādas fišas spēj apēst daudz, un lielo zivi nemaz nepielaist pie barības galda. Ja lielā zivs tomēr ir pietiekamā daudzumā ( abstrakts jēdziens, ja nezini kas notiek tur zem ūdens ) tā tomēr agrāk vai vēlāk ieņems vietu uz barības galda un mazās turēs pa gabalu. To var labi redzēt seklās vietās, līdz 1,5 m dziļumam, bet nevar redzēt dziļākos ūdeņos. Ja esi pieredzējis makšķernieks, tad samanīsi pēc copju daudzuma un stipruma. Barot mazās devās un bieži var pēc starta barojuma kas parasti ir ap 70% no visa barojuma apmēra kas atrodas spainī. Protams te atkal ir varianti vai esi sagatavojis 20 l spaini vai trauku kas piepildīts ar četru iepakojumu saturu....:)))) Es pārsvarā jebkurā gadījumā ja tā ir pludiņmakšķerēšana un plašākā ūdenskrātuvē iebaroju ar 7 - 10 apelsīna lieluma bumbām un tad skatos kas notiek. Vismaz tuvākajās divās trijās stundās, ja cope ir mazaktīva neko nepiebaroju. Ja cope ir aktīva, neatkarīgi no zivs lieluma, tad ir skaidrs, ka zivs ir aktīva, ēsma tiek, tāpat kā iebarojamā barība, apēsta, tad nākas piebarot. Taču ne vairāk kā 1 - 2 lielās bumbas stundā ( ņemot vērā sākuma barojumu un precīzi vienā vietā ). 2. Kaut ko esi pārpratis. Tas par atraktoriem. Ir aromāti siltam un aromāti aukstam ūdenim. Ir aromāti saldi, stipri vai neitrāli. Par šīm lietām arī tāpat kā iebarojamo barību var rakstīt daudz un ļoti daudz. Nav iespējams aprakstīt visas iespējas. Vajadzēs daudz laika. Piezvani izstāstīšu konkrētas versijas par tevis interesējošām lietām, jo esmu par slinku lai rakstītu visas iespējamās versijas....:)))

Sveiks. Nu no jaunskunga te jau ir maz vairs kas palicis. Sirma galva, spalva bet vēl stāv...pie gultas ūdens glāzē. Zutis nekad nav bijusi mana mērķzivs. Es zinu kur viņi mājo un kad ir luste tad aizbraucu. Biežāk palieku tukšā nekā pilnā....:))))), bet ir, ka gadās labi. Kas attiecas uz Ogres posmu, tad tu esi nokavējis. Ūdens tagad ir nolaists un kur zutis slēpjas zina tikai viņš pats. Citu gadu iekārtojies pie Rīga - Daugavpils ceļa tilta ( pāri Ogres upei )Ogres upes kreisajā krastā pirms tilta. Nestāvi tuvāk tiltam, bet tieši pretēji tuvāk privātmājas sektoram un met ēsmu pa upi uz augšu. Daugavā zutis ir. Dažas dienas atpakaļ biju pasēdēt uz samu ar grunteni un tieši tajā dienā meta nost ūdeni. Tas zem Ķeguma HES.Redzēju divus, caur slūžām izgājušus zušus, kas ūdenim krītoties gulēja krasta akmeņos vēl itin svaigi.

Sveiks. Tieši priekš līņiem šāda versija nav. Ir zušu āķi, karpām, zandartiem, āķi dažādām ēsmām.

Sveiks. Nu patiesībā es jau šo visu esmu aprakstījis simtiem reižu.....Vēl jau pacietības pietiek, bet cik ilgi nezinu. Līnim un breksim lietoju tikai un vienīgi klasiskā liekuma āķus ar ideāli taisnu smaili. Īsais kātiņš. Auklas riņķi lieku to kas nav liektais. Taču, kā jau esmu rakstījis, nu jau vairākus gadus āķus ar riņķiem nelietoju. Sienu auklu ap plakanajiem āķu kātiņu galiem.

Sveiks. Diemžēl man šīs ezers ir svešs.

Sveiks. Nu jā.....:))))) Es būdams pie Oltes kārtējā copes lietu raidījumā, arī nepaspēju nobļauties kad viens mans paziņa bija nolēmis ar precīzi šādu kātu ( Itāļiem ir tās interesantās makšķerkātu testācijas ) mēģināja no ūdens izcelt ar celšanu ap 1,2 kg līni. Kāts protams, salūza.....:)))) Problēma ir tajā apstāklī, ka kāta testācija, kaut arī uz viņa ir rakstīti izturības kilogrami, nav saistīti ar kustīgu radību ( zivi ) tievajā galā. Runa iet par kāta noslogojuma maksimālo celtspēju pie nekustīga smaguma. Nu tādi tie itāļi ir.....:)))) Protams, Albakors kā tāds vairs nepastāv un līdz ar to nepastāv arī iespējas uz kāta maiņu, kaut arī šajā situācijā tā nebūtu iespējama, jo nav pareizi strādāts ar konkrēto makšķerrīku. Tas ir kaut kas līdzīgs kā piemēram, darbība ar mačkātu. Ja viņam standartā ir max. testā minēts kā 25 gr., tad izmēģini iemest vagler pludu ar smagumu, kaut vai, 20 gr. Piemetīsi sev pie kājām, ok, metīsi kā jau pieklātos tālmetienam un kāts visticamāk sadalīsies. Paņemsim smago fīderi. Tests līdz 180 gr. ļoti labs kāts copei jūrā uz butēm, bet pamēģini uzlikt 120 gr svaru un ieplēst tā patālāk.....Rezultātu varēsi salasīt pa daļām gar jūras smiltīm. Secinājumus izdari pats, bet aizved kātu pilnībā pie Sīmaņa uz Salmo. Varbūt varēs tev palīdzēt, bet arī 780 gr smagu līni nu necel no ūdens kā vēžu krītiņu kas ar auklu piestiprināts pie lāpstas kāta....:)))) Cope ir jāizbauda un zivs uztveršanai izmanto parasti uztveramo tīkliņu. Lai veicas.

Sveiks. Nu nav Latvijā tāda likuma, attiecībā uz kādu no publiskajām ūdenskrātuvēm, kur atļautu ķert zemmēra līdakas. Jā, bija tāds viens moments Ogres upē kur nemitīgi virs Glāzšķūņa un līdz pat Mazozoliem tiek jau kuro gadu laistas forelītes. Vienā mirklī zinātnieki atļāva ķert arī zemmēra līdakas lai forelītes paaugtos, bet tad atkal aizliedza.Kur te loģika es tiešām nezinu. Iznāk pēc prinipa ar vienu roku dod, ar otru ņem atpakaļ. Es to saucu par stulbumu, bet man jau arī ir vismaz patreiz tikai Tautas balss....:)))) Dotajā brīdī ( ļoti labi zinu ) , ka Ogres upes licencētajā posmā, kur tiek laistas forelītes, līdakas aug griezdamās. Un kāpēc gan nē? Savukārt forelisti šīs negausās plēsoņas atlaiž.....:))))Ko, kā un kur, bet upē, tas jau ir cits stāsts...:))))

Sveiks. Zvani man 25407660