Sveiks.

Es domāju, ka šajā ziņā nekāds padomdevējs nebūšu un kaut ko gudri muldēt nav nekādas mākslas. Te vairāk jautājums ir ihtiologiem, jo runa nav tikai par dziļumu vai platumu. Te jautājums ir arī par gultnes īpatnībām, ūdens svārstībām, barības bāzi.....

Kas attiecas uz līņiem un karūsām, tad tās patiešām ir pašas izturīgākās zivis attiecībā uz skābekļa patēriņa daudzumu, ja neskaita rotanu.....

Sveiks.

Starp iebarojamo barību un kombikormu nav tik milzīgas atšķirības, lai zivs muktu projām. Arī Salmo breksis un upe ir tautas klases barība kas nebūt nav apveltīta ar kādu ļoti spēcīgu aromātu. Ja tomēr tev tas šķiet saistoši tad piejauc klāt zemi un ja ir straume tad arī līmi. Barībā noteikti pieliec klāt to ēsmu ko liksi uz āķa, un neaizmirsti, ka šis ir diezgan dīvains gads un zivs varbūt stāv uz tavas barības, bet vienkārši neņem.

Sveiks.

Nu ja tā pavisam "oficiāli", tad pirmais, agrākais zutis ir paņēmis Ventā aprīļa beigās.....

Ja runājam par normālāko laiku sauszemes ūdeņos, tad praktiski ūdens temperatūrai būtu jāsasniedz vismaz 12 grādi plusos. Taču viss atkarīgs no laika apstākļiem. Piemēram, šogad viss ir pilnīgā d........Tādu pavasari un vasaras sākumu es vispār neatceros. Brekši klusē, līņi tāpat, sami "neceļas"....

Ko dara šogad zuši vēl neesmu mēģinājis.

Parasti aktīvākais laiks sākās ar jūnija beigām līdz augusta ........( te viss atkarīgs no laika apstākļiem)

Sveiks.

Nu sapalam mute nav no tām mazākajām, savukārt kukurūzas graudi arī ir dažāda lieluma. Ja es pludinātu ar pludiņu tad izvēlētos vidēja lieluma graudus un liktu 8 numuru ar diviem graudiņiem. Turklāt āķi izvēlētos ar pēc iespējas īsāku kātiņu, plakano galvu ( nevis gredzenu) un dzeltenā krāsā. Gruntenei liktu par izmēru lielāku āķi un arī lielos graudus skaitā ap 3 - 5 gab. Aptuveni tāpat kā karpai.

Sveiks.

Atklāti sakot tāds raidījums tika šogad plānots, arī vieta jau apzināta un ilgus gadus izsildīta, taču šogad laikam atliksim, jo tas viss prasa smuku naudiņu.

Nu uz pirmo jautājumu diez vai tev kāds divkājainais spēs atbildēt, jo kā tu zini, tad zivis dzīvo ūdenī, bet cilvēks sausumā...:))) Līdz ar to smarža izplatās pavisam citādi un citos attālumos.

Kas attiecas uz līņu dzīves pamatdziļumiem, tad pārsvarā tie ir līdz 4 metriem. Protams, lielākam līnim vieglāk ir kustēties brīvākos ūdeņos taču barības bāzes vairāk ir seklumā. Tāpēc lielos makanus droši vari meklēt arī 40 - 50 cm dziļumā. Tas ir pierādījies un ir pilnīgi neapstrīdams fakts. Man pašam ir dažos ezeros izpļautas vietas kur ieairēt ar laivu nevar, bet var ar rokām, ieķeroties zālē, aizvilkt laivu uz attiecīgu vietu. Stādies pats priekšā kāds tur ir dziļums.....

Sveiks.

Interesanti būtu zināt kā tajā vietā ir ķēries citus gadus. Man pat ezeros ir vietas kur es labi zinu, ka lielākus par 700 gr diez vai noķeršu kaut gan otrā ezera pusē būs pavisam cita izmēra eksemplāri.

Kas attiecas uz kukurūzu kā ēsmu līnim, tad priekš manis tā ir pēdējā ēsmas izvēle. Lai ķertu līni uz kukurūzas tam ļoti labi šī ēsma jāpazīst. Parasti izmantoju kārtīga izmēra nakteni vai balto + mēslu sliekas. Vadmotīvs vienkāršs. Līnis ir kūtrs meklētājs un daudz labāk skatās uz to kas kustās.

Kas attiecas uz plkst laiku tad nav pamata nekādam izbrīnam. Mēs esam ķēruši līņus arī divos dienā pie pilnīgas saules un neviena mākonīša. To zivju domāšanu mēs neatkodīsim nekad. Varam tikai paturēt prātā vai veikt pierakstus par dažādām situācijām.

....:)))))

Nav problēmu. Raksti einis2@inbox.lv

Ideja tiešām ir laba. Praktiski visas mazās upītes lēnām aug ciet. Tu neesi vienīgais kas mēģina kaut ko lietas labā darīt. Ja priekš sevis, tad iesaku izvēlēties vietu kas veido padziļinājumu, aizstraumi un vietu kurai pašam ir ticība vai pierādījumi, ka varētu būt zivs. Pats pa mazām upītēm ganos ļoti maz, lai neteiktu, ka vispār nemaz. Pārsvarā tās apmeklē foreļu tīkotāji, sapalu copmaņi, un elektriķi. Man savukārt ir "paniskas" bailes no tiem mazajiem pretīgajiem kukainīšiem kas var vienā mirklī izjaukt visu tavu dzīvi....:))))