marķiera kāts atšķiras ar ļoti jūtīgu spici, lai varētu labāk izjust gultnes reljefu. tādēļ parastais kāts nav diez ko piemērots. savukārt zivis ar to vilkt nevajag, jo izturība ir daudz zemāka. kas attiecas uz iemetiena tālumu, tad taisnība jau ir tam, ko raksti, bet ir viens liels bet- vai spēsi ar marķiera kātu tādā attālumā strādāt? un tad, kad spēsi, vai varēsi pēc tam nolikt ēsmu tieši tajā punktā, kuru būsi atradis? un iebarot?
pa lielam, ar marķiera kātu izpilda 2 darbības - mēra dziļumu un nosaka gultnes struktūru. dziļuma mērīšanai nav vajdzīga jūtība, tādēļ dziļuma mērīšanai lielos attālumos var izmantot parasto karpu kātu. savukārt gultnes izpēti tik lielā attālumā nav diez ko prāts veikt, jo tāpat tajā mazajā grants pleķītī, ko būsi atradis, nevarēsi trāpīt. visbeidzot, ne jau kāta resnums nosaka metiena attālumu, bet gan izmantojamā svara lielumu. un 2,5OZ svins priekš marķiera ir ok. protams, ar lielāku svinu iemetīsi nedaudz tālāk, bet līdzīgu efektu var sasniegt ar labu spoli un ļoti tievu auklu.
resp. es tomēr paliktu pie marķiera kāta ar 2,75lb darbam tuvajās - līdz 100 m distancēs. kad būsi to apguvis, varēsi domāt par tālmetiena marķiera kātiem. ja kas, ar jūtību arī cietākiem kātiem ir viss ok, jo jūtība ir pašā spicē, savukārt metiena izturība - visā blankā.
par auklām marķierim. vislabāk - vistievākā pītā aukla (pat 0,1mm) un monofilais vai vēl labāk - koniskais šoklīderis. ar tādu līderi aukla nemetīsies ap riņķiem un ari pluds labāk strādās, nepiņķerēsies zem ūdens, savukārt tievā aukla nodrošinās vistālāko iemetienu. redzēsi, ka vari iemest krietni tālāk nekā parasto makšķeri ar 0,35 mm auklu. pītā aukla ir obligāta, lai precīzi izjustu gultni. par auklas redzamību - nu te ir jāsaprot, kādēļ tā vajadzīga. ja vēlies atstāt marķieri makšķerēšanas vietā, tad, protams, labāk izvēlēties šoklīderi no flurokarbona auklas un grimstošu pīto. tomēr diez ko ar šo aizrauties nevajadzētu, jo tāds marķieris copes regularitāti nu noteikti neuzlabo. ar marķieri atrod vietu, nomēra attālumu, atzīmē to uz pamatmakšķeres auklas iespraužot klipsī un nomarķējot uz auklas, ievēro orientieri pretējā krastā un velk marķieri ārā. tieši tāpat dara ar spoda auklu. tādā veidā ikreiz var iemest vienā un tajā pašā vietā un neturēt marķieri ūdenī.
visbeidzot - nevajag tik ļoti cepties par to iemetiena attālumu. situācijas, kad karpas 140m attālumā ir, bet tuvāk nav un nav arī pierunājamas atnākt, reālajā dzīvē nav nemaz tik bieži. parasti tā gadās mačos, kad daudzas komandas cieši viena pie otras apstrādā visu ūdeni, zivis no tā baidās un tad ir varianti, ka tie, kas tālāk met, arī kaut ko noķer. ja kādreiz līdz tādai bildei nonāksi, tad meklēsi Century SP, Bruce Ashby Perimeter XP, Harrison Trebushet un tamlīdzīgus tālšāvējus, kas, savukārt, prasa rūpīgi izkoptu iemetiena un izvadīšanas tehniku.
