kas meklē, tas atrod. arī Kordas lapā ir glīti parādīti dažādi pavadiņu veidi.

par copi upēs man bija žurnālā raksts kādus pāris gadus atpakaļ. īsumā - karpas var baroties arī lielā straumē, ne tikai mierīgajos posmos. ķerot straumē, jālieto lielie Grippa svini, tiem atbilstoši kāti ar lieliem testiem. auklas pēc iespējas tievas un kāti uz statīva vai mietiņiem gaisā - tad straumei nevajadzētu vilkt prom. mierīgākos posmos ķer, kā parasti. iebarošana noteikti palīdzēs, tikai rēķinies, ka straume visu nesīs uz leju, pat vairākus simtus metru. karpas nāks pretī smaržai un uz leju nestajām barības daļiņām. uz šī "ceļa" tad arī ķer. tradicionāli tiek uzskatīts, ka labāk ķert uz kantes, bet mana pieredze saka, ka copes var būt kaut vai pašā upes vidū. ideāli, ja atrodi kādu nelīdzenumu (bedrīti), kur barību saskalo un tā apstājas. konkrēti Lielupes gadījumā - tās varētu būt arī dziļākas bedres, kur karpas meklēt. jā, boilas griež uz pusēm, lai lēnāk skalojas pa straumi, liek māla bumbās vai baro no laivas. barības izvēle tavā ziņā, nekādas principiālas atšķirības nav.

Var gan tā, gan tā. žurnālā tulkoju vienu labu grāmatu par montāžām, tur arī kopīgi meklēsim labāko risinājumu.

ķert var. testam vajadzētu būt ap 3lb (90g).

visdrīzāk, ka pie vainas svins. tas noteikti ir par mazu, un iespējams, garenās formas piestiprināts uz klipša - tā ir vissliktākā kombinācija. pamēģini kompaktāku (kubikveida) svinu vai vēl labāk - in-line. un lielāku. ja nav dūņas, svins nekad nebūs par lielu (no pieciršanas viedokļa). ja daudz zari un jāvelk forsēti, liec svinu uz klipša tā, lai pēc copes krīt nost. āķis noteikti nav problēma, ja vien nav neass. pārbaudi pret nagu pirms katra iemetiena. neasi āķi ir otrs biežākais nogājienu iemesls. un ssc ātri paliek neasi.

aha. tikai ne pārāk daudz.

Vitkopi nav tālu no Pļaviņām. es gan labprātāk padarbotos pa Daugavu...

pārsvarā jau braucam copet tad, kad ir laiks un noskaņojums un copes kalendārs ir laba atruna, ja neķeras.

diez vai pateikšu ko jaunu, ja minēšu Fox Warrior sēriju arī markera un spoda kātiem kā labāko šajā cenu grupā, kaut gan arī shimano un chub ir labas mantas.

karpinieku telts no parastajām atšķiras kā diena pret nakti. pirmkārt, tās ir pietiekoši lielas, lai ievietotu karpinieku gultu (vienu vai divas). parastajām teltīm sienas ir slīpas un gultas tajās likt nav paredzēts - pamēģini pats! otrkārt, tās ir krietni izturīgākas pret lietu un vēju, atkarībā no modeļa. svarīgi ir, lai telti būtu pietiekoši ātri salikt un novākt un karpu teltis salikt ir daudz vienkāršāk nekā parastās. treškārt, tās ir krietni izturīgākas un kalpos daudzus gadus pat tad, ja brauksi copēt katru nedēļu - rēķinies, ka jau vienā copes dienā nāksies vismaz 20 reizes taisīt ciet un vaļā rāvējslēdzēju. karpu teltis ir konstruētas tā, lai copes brīdī pietiekoši ērti un ātri varētu tikt no tās laukā nevis skriet un vilt zivi ar telti mugurā. arī grīdas materiālam jābūt pietiekoši biezam un izturīgam, jo bieži ceļam telti uz zariem, akmeņiem un citiem nelīdzenumiem, turklāt uz tās ir gultas kājas, kas parastās telts grīdu ātri saplēsīs. visbeidzot, ir ļoti svarīgi, ja telts materiāls ir elpojošs un pati telts labi ventilējas, savādāk no rīt pamodīsies ar sāpošu galvu kā likts.

Telts ir karpinieka viena no svarīgākajām investīcijām, jo neizgulējies karpinieks ar sāpošu galvu nav nekāds karpinieks. visbiežāk karpu teltis tiek konstruētas ar 2 vai 3 metāla ribām, kas saliekas vēdekļveidīgi - šāda konstrukcija ir izturīga kā māja, neliecas vējā un negrab, nav arī jāvelk striķi pa visu teritoriju, aiz kuriem aizķersies un nomauksies kā bankā. ja nu ir galīgi švaki ar naudām, pameklē lietotu - varbūt kāds no karpiniekiem pārdod.