stacionāro pludiņu var viegli nomainīt, ja tas no abām pusēm ir piestiprināts ar kembrikiem, bet to dara reti, pats uz antenas kembriku lieku tikai karpu dīķos, kad zinu, ka pie pirmās copes metāla riņķīts var izlidot un sabojāt pludiņus, sevišķi neiespringstu, jo uzsiet jaunu pludu un nosvarot to taču aizņem 2-3 minūtes maksimums

1. ja tu lieto viena stiprinājuma pludiņu (dīķis, ezers), tad vari izmantot labus stoperus, bet ja divu un vairāk stiprinājumu pludiņus, tad protams ka tikai kembriki(vadu izolācijas gabaliņi), tos komplektos var nopirkt veikalos, nav dārgi, tāds komplekts ierindas copmanim pietiks gadiem četriem -pieciem

2. pareizi, bet vispār jau vagleriem labāk siet stopējošos mezglus no makšķerauklas, tad var šo mezglu vilkt cauri riņķiem, stoperis mazajos riņķīšos iesprūdīs

3. ja runājam par fīderi, tad fīerim barotava vienmēr ir slīdoša, ja klasiskā gruntene, tad 90% gadījumu svins ir stacionārs, vienīgi, ja copē sapalus vai asarus uz soļojošo gruntenīti, tad liek slīdošo svinu, par pretsavērpējiem runājot, patiesībā jau ir vienalga kāds tev ir čibriks, taisns vai līks, galvenais, lai pilda savas funkcijas.........

nav man pieredzes zirņošanā, zinu, ka veči baro ar zirņu putru, pats agrāk vārīju un metu ūdenī, bet parastais kombikorms strādāja labāk, uz āka esmu licis tikai zaļos zirnīšus un tie garšoja tikai maziem, dumjiem sapalīšiem, tā ka diemžēl nemācēšu tev neko pateikt

1. slīdošos pludiņus parasti izmanto lielos dziļumos vai ļoti tāliem iemetieniem, bet tie jau ir Vagler tipa pludiņi, straumē un vietās līdz 3-4 metriem daudz efektīvāk izmantot stacionāros pludiņus, pietam ar diviem vai vairāk stiprinājumiem, šādi pludiņi ir jūtīgāki un vieglāk kontrolējami vējā, vieglāk paspēlēt ar ēsmu

2.slīdošo svinu vajag izmantot tikai copējot upē, kad bieži nākās šļūcināt svinu pa grunti, ezeros un lēnā straumē, kad ir jālieto pavisam cits pludiņa izsvarojums, labāk lietot fiksētos svinus, tad makšķere ir daudz jūtīgāka

3. upēs vai sēžot uz lielu zivi - karpu breksi - jā

makšķere gan tur nav vainīga, tevis aprakstītā vieta ir viena no manām mīļākajām copes vietām, ja runājam par saliņu zem tilta, tikai .... tur normāla cope sākās jūlija otrā pusē un tad līdz pašam salam, tur pamat zivis ir baltie sapali - jeļčiki un raudas, brekšuks uznāk diezgan reti, visticamāk, ka vienkārši neesi izpratis Gaujas copes īpatnības, iesaku tev aiziet uz veikalu COPE un Rtiai uzprasīt kas un kā, viņa tev visu sasies un izstāstīs, cope Gaujā stipri atšķirās no copes citās upēs

Daugavā ap Rīgu var copēt praktiski jebkurā vietā, gan pašā pilsētā, gan augstāk, gan zemāk, pamatzivis ir pliči, raudas, pa kādam brekšukam, asari vairāk ir tuvāk grīvai, bet tur ir jāskatās kur sākās liegums, nezinot ar kādu makšķeri, paša pieredzi u.t.t. gribi copēt ir pagrūti kaut ko ieteikt

visticamāk, ka tu kaut ko jauc, ir saiviņas uz kurām priekš bezriņķu un šteker makšķerēm uztin rezerves sistēmas, kuras maina pēc vajadzības mainoties copes apstākļiem, pavadiņas uz šādām saiviņām parasti netin, ir daudz dažādu konstrukciju pavadiņu glabātavas, ir tādas kā no porolona taisītas saivas, ir speciāli maki, ir plastmasas konstrukcijas ar atsperītēm un dies vien zina ko, tev jāsaprot ko un cik daudz gribi rezervei nēsāt līdzi, tad varēšu kaut ko ieteikt

Es vairāk sliecos uz to līelāko dziļumu, zinot Lielupes apdzīvotību ar kuteriem un ūdensmočiem lielākā dziļumā brekšukam būs mierīgāk, ja asas kantes nav, tad baro vietu, kur beidzās krasta slīpums un sākās daudz maz vienmērīgs dziļums, es pats sāktu copi ar pludu, pirmkārt, tad labāk redzi, kur ielikt barības galdu un pluds man labāk patīk, Var jau protams uzreiz sākt ķertt ar grunteni, tikai sākumā jāpaņemas, lai panāktu, ka barotava noguļas tur, kur tu barosi ar bumbām, pie 5-6 metru dziļuma to nav grūti izrēķināt. Nu brekšot ar grunteni un bez barotavas ir tas pats, kas iet uz vilkiem ar kaķeni....

Iemet , nostiep auklu un gaidi copi, barība no barotavas pati izbirs, ja spicīte ir nedaudz pa vaļīgu, tad to var viegli novērst ar super līmes palīdzību, apsmērē spicīti un ļauj labi nožūt, ja nepieciešams, tad nedaudz piestrādā ar smilšpapīru, TAM, KA TEV NEĶĒRĀS VAR BŪT VAIRĀKI IEMESLI, sākot jau no tā, ka tur vispār var nebūt zivju un beidzot ar tevis minēto rupjo makšķeri un nepareizo ēsmu. Pats uz fīderi lietoju pavadiņas no 0.14 līdz 0.20mm, atkarībā no zivīm, kuras cenšos ķert, pamataukla man ir 0.12mm pītā, bet var lietot arī 0.22-0.28mm monofilo, āķu izmērs no 12. mazām ēsmām līdz 8.-6. lielām ēsmām. Nekas tev nekur nav jāizvada, pareizi sagatavota barība pati izbirst no barotavas.