visu pirms palasi saitā fishing.lv teorijas sadaļas, bet pieļauju, ka tur priekš tevis būs pārāk sarežģīta valoda, patiesībā tu arī mani ar savu jautājumu iedzini strupceļā, tā ir milzīgi plaša tēma, lai to varētu tā trijos vārdos izstāstīt, visupirms jau ir jāsaprot ko un kur tu ķersi, jo ezerā vajag vienu makšķeres testu (celtspēju), upē citu, dziļās vietās , kad izmanto stacionāru pludiņu, tad vajag garāku makšķeri, bet ja izmanto slīdošu pludiņu, tad vieglāk ir darboties ar īsāku kātu. Ideālākais variants ir atrast kādu pieredzējušu copmani, kurš tev apstāstīs un parādīs visu copes procesā, jo tīri teorētiskas zināšanas protams ir labi, tomēr praktiskās iemaņas ir labāk

varianti ir un nestāsti, ka 6-8 metros uz grunts ir zāles, protams, ka ir problemātiski atrast plikos pleķus un viņos visu laiku iemest, bet tas ir to vērts, jo breksis pamatā barojās tikai no grunts un no grunts viņu arī ir jāķer, fīderis ezerā strādā ļoti labi, tieši tāpat kā visur citur, fīdera pluss tavā ezerā būtu tas, ka vari droši copēt jebkurā vējā un nekas nekur neko nenonesīs, ar pludiņu to izdarīt jau ir pagrūti

diemžēl slepenas receptes nav, līnim un karūsai dīķos ir aptuveni vienāda ēdienkarte, vienīgais ko vari darīt mēģināt līņus ķert ar mērcēšanas metodi, tas ir nebarojot meklēt seklas vietas, kur ir līņu takas un tad ar garu kātu centies pielikt tārpu tieši līnim priekšā, laba un rezultatīva metode, tikai biki jāpiešaujās, citu iespēju cīnīties ar mazo karūsu ordu nezinu, protams var mēģināt barot ar biezpienu, bet tur man sevišķi labu panākumu nav

nelielu dīķu karūsas ir dīvainas radības, mazās jau ķerās vienmēr, bet lielās, kuru tur patiesībā nemaz nav tik daudz, ķerās stipri retāk, piet am viņām vien zināmā laikā, lielākos ūdeņos ir vieglāk, tur zivis vairāk klīst un mazās zivis stāv atsevišķi no lielajām, tavā gadījumā vienīgais ko varu ieteikt ir variēt ar kumosa lielumu, jo karūsai nav paŗāk liela mute un mazās karūsiņas nevar apēst divus kukurūzas graudus vai lielu slieku. Taisi dīķī vairākas vietas, kuras regulāri iebaro, necenties lietot gaišu barību, ja ņem no gatavajām tad varu ieteikt Dragon vai Salmo tumšās barības, bet tās labāk lietot tad kad makšķerēsi, iepriekšējai iebarošanai vari izmantot daudz vienkāršākas lietas sākot no kombikorma un beidzot ar samitrinātu, saspaidītu maizi, kas palikusi pāri no pusdienām, ja līnis tur būs, tad viņš pie galda noteikti pienāks

breksis ir un paliek breksis, vai tas ir Lielupes vai Rāznas breksis visur viņš grib ēst, es jau sen visur taisu vienu barības sastāvu , variēju tikai ar konsistenci un zemes daudzumu, Salmo barības strādā, pats ķeru tikai ar Salmo un Sensas barībām, tavā gadījumā ir tas, ka tu mētājies nesaprašanā, jo pašam nav īstas pārliecības par to ko dari. Lielupe ir liela upe un breksis visur neuzturās, je tu vienkārši uztaisīji laipu nezinot vai tuvumā ir brekšu stāvvietas, tad vispirms ir jāpieradina brekšus nākt pie tavas laipas, tātad katru dienu viņi ir jāiebaro, tur tevis minētais kombikorms der ļoti labi, ieber katru dienu pa 1-2 kilogramiem granulu un paies nedēļa, var būt divas un zivis pie tavas laipas būs, no vienas dienas iebarošanas tukšā vietā nekas prātīgs nebūs. Par barībām runājot, nejauc p.... ar pirkstu, kombikorms ir kombikorms, tā jau ir gatava zivju barība, Dobeles zivju kombikormam ir specifisks aromāts, kurš nomāc citus atromātus, breksim tas patīk, bet likt klāt labu barību nozīmē taisīt klīsteri, vari uztaisīt atsevišķi barību un uzlikt pāris bumbas uz kombikorma galda, tas strādās, bet kopā jaukt nevajag.

Breksis un karūsa ir pilnīgi dažādas zivis, vēl breksim ar līni reizēm ceļi krustojās, bet karūsa ir pavisam cita zivs, tāpēc arī barības atšķirās, ja gribās ļoti iedziļināties niansēs, ja gribās vienkārši barību un veikala barības ir par dārgu (mājās neuztaisīsi labāku), tad pameklē kombinēto lopbarību, kaltē maizes donas un taisi rīvmaizi, plaucē graudus, es uz jūnija CL sagatavoju rakstu arī par paša gatavotām barībām, sagaidi žurnālu un var būt ka kaut kas noder

uz šo brīdi Latvijā sportistu līmenis ir diezgan augsts, par to liecina kaut vai fakts, ka reizi pa reizei mūsu izlases puiki un meiteņi starptautiskos mačos ieņem augstas vietas savās zonās, protams, ka pietrūkst lielo maču pieredzes un nopietnas treneru brigādes, kas attiecās uz inventāru, tad tas ir tieši tāds pats kā visiem vadošajiem sportistiem pasaulē, arī barības un ēsmas mēs lietojam tieši tās pašas kā citi. Katrā valstī ir kaut kādas sporta tradīcijas, bet tas makšķerēšanas inventāra tirgus jau ir pieejams visur vienādi, tāpēc ar inventāru mums viss ir ok

'Rīgai apkārt ir ļoti daudz ūdeņu un visos ir zivis, necenties mētāties pa visiem ūdeņiem līdz galam neapgūstot nevienu, tā tu veltīgi zaudēsi laiku, paņem , teiksim Juglas ezeru, vispirms papēti kur sēž vietējie, kuri pazīst ezeru, parunājies kas un kā un aptuveni sapratīsi kur kādas zivis patreiz uzturās, zinu, ka līņi un karūsas iebarotajās vietās ķerās, slepenas copes vietas, kur var mest un vilkt nav un nekad nebūs, makšķerēšana taču ir nevis plika zivju vilkšana, bet gan viss process, tātad vietas atrašana, zivju barošana, makšķeru siešana u.t.t.

es pats gan arī leišu barības nelietoju, lai gan labi pazīstu divus dažādus ražotājus, vienkārši esmu pieradis lietot citas uzbūves barības, kuras vairāk domātas zivīm nevis tikai biznesa taisīšanai, tavā gadījumā ir tā, ka ja tu neesi pieradis copēt ar gatavajām barībām, tad tev arī lielas saprašanas par barības konsistenci un pasniegšanas veidu nav, tāpēc ko tu tur sameti ūdenī var tikai minēt, nepareizi samitrinot barību un nepaeizi to pasniedzot ļoti viegli ir panākt pretēju efektu, tāpēc, ja esi piešāvies pie savas receptes, tad ja laika ir maz, lieto labāk savu recepti, ja būs vairāk laika, tad vari sākt eksperimentēt, es ieteiktu Salmo līnis- karūsa barību, to vispirms nedaudz samitrina un tad sajauc ar tumšu zemi, ja copes vieta ir sekla, tad barību saspied tikai tik stipri, lai tā aizlido līdz vietai kur makšķerēsi un viss, barība būs pietiekoši smaga, lai uzreiz nogrimtu arī nesaspiesta bumbā, sākumā iemet bumbas 3 ne vairāk