Sveicināti!!! Gribēju pajautāt kādi jums uz doto bridi ir rudens lomi?
Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.
Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:
Sveicināti!!! Gribēju pajautāt kādi jums uz doto bridi ir rudens lomi?
Pats tagad ķeru pārsvarā raudas un asarus, lomi ir itin smuki, sevišķi jau raudu, braukāju uz Mērsraga kanālu, kā arī copēju pašā Rīgas centrā Daugavā, raudas ķerās ļoti smukas, pamatā 200-300 grami, asarus ķeru ar soļojošo gruntsmakšķeri Buļļupē, tur gan sevišķi lieli ašuki man netrāpās, maksimums līdz 300 gramiem, pamatā tādi mazie panninieki ap 100 gramiem, bet process ir ļoti interesants
Sveiki! Gribētu zināt vai vēl ķeras ruduļi un cik ilgi, ja ķeras?
Tik labi kā vasarā patreiz vairs ruduļi neķerās, kur viņu ir daudz pa kādam viņi trāpās, bet tā nav vairs tā aktīvā cope, kas bija un kas būs ziemas otrajā pusē no ledus, tagad aktīvas ir raudas, sevišķi jau upēs
Gribu iet uz plaužiem, brekšiem. Ar kādām barībām labāk būtu iebarot viņus, ja gribu copēt upē, kura nav pārāk strauja, man nav fīderis, jo nolēmu vēl nepirkt. Upē kur gribu copēt man tur būs jāizmet tikai max 5m. Vai ar parasto makšķeri to varētu izdarīt kurai ir virsū fīdera metode un kāda vislabākā sistēma būtu šādai copei varbūt varētu ieteikt kur var apskatīties tādu, kura nepinas. Paldies. Zinu jautājums ir stulbs.
Par jautājumu tev ir taisnība, man rodās sajūta, ka gribi radīt kaut kādu makšķeri- monstru, ar kuru mēģināt medīt brekšukus, ja tev ir makšķere, tad ķer brekšus ar pludiņu, tas taču ir baigi interesanti. Par barībām un barošanu ir ļoti daudz rakstīts, bet šī tēma ir man ļoti tuva, tāpēc labprāt pie tās atgriezīšos tuvāk pavasarim, jo tagad tu tik un tā visu, ko teikšu, aizmirsīsi, tu savukārt izstāsti upes specifiku, arī to, kāda tev ir makšķere, kāda ir tava pieredze barību lietošanā un tad kopīgiem spēkiem mēģināsim izdarīt pareizos secinājumus
Sveiki Normund! Esmu viens no tiem fīdera studentiem, kuru vasarā Saulkalnē pie Daugavas filmēja M.Olte. Atzīšos, ka šīs vasaras laikā esmu saslimis vārda tiešā nozīmē ar šo copes veidu un jāsaka, ka tajā pašā Saulkalnē esmu ticis pie ievērības cienīgiem lomiem! Dabūju pat sazānu uz 2kg, bet brekši ap 1-1,5kg nebija nekāds retums. Tāpat kā Tu, tā arī es esmu vairāk balto zivju piekritējs, it īpaši brekšu! Uz rudens pusi ar fīderi mani rezultāti ir krasi mazinājušies, gan Daugavā, gan arī Gaujā! Gauju apguvu tikai šovasar un biju pārsteigts, ka tepat pie Ādažiem var dabūt labus brekšu lomus. Varbūt vari kaut ko ieteikt vietas, vai kā cita izvēlē tieši rudenī copējot ar fīderi. Nu baigi gribās izstīvēt no ūdens kādu cienīgu puņķaino, kamēr vēl nav iestājusies ziema. Un protams, ja būtu iespēja, tad vēl kādreiz labprāt aizbrauktu pafīderēt Tavā kompānijā, jo vēlos uzzināt par šī copes veida niansēm pēc iespējas vairāk. Ar cieņu - students Raivis.
Diemžēl uz šiem jautājumiem man sanāk atbildēt tikai tagad, kad brekšu cope praktiski ir beigusies, man patiess prieks, ka esi krietni saslimis ar fīderi un ar Gauju, Gauja ir īpaša upe un patiesībā zivju tur ir ļoti daudz, tikai vajag tām atrast pieeju, tiekamis nākošajā brekšu sezonā
Sveiciens vārda brālim...Jautāšu par bolonēzēm. Vai garums 4m80cm ir normāls priekš upes 17m platas, dziļums 3-4 metri. Ko vari ieteikt no kātiem, un vai riņķu skaits ir nozīmīgs, ir viena ar 13 riņķiem, bet garums 480?
4,8 metru kātiņš 4 metru dziļumam varētu tā kā būt par maz, bet tā kā nekāds tālais metiens tev tur nav, tad pieturēšanai un pludināšanai pietiek, ar riņķiem ir tā, ka par daudz to nav nekad, 13 riņķi uz 5 metriem ir itin labs rādītājs
Sveiks! Man te radās tāds jautājums...vai braucot uz raudu copi, ir jēgas vārīt miežu putraimus? Un kādas receptes ar viņiem varētu uztaisīt? Vai nemaz nav vērts?
Ja tu lieto gatavās barības, tad putraimus vārīt nav jēgas, labāk piejaukt barībai zemi, jēga būs lielāka, putraimi savukārt padarīs visu pļekaināku un var pārbarot zivis. Grūbas ir laba ēsma, putraimi kā ēsma neder.
Sveiks ekspert! Man viens jautājums - peldošajiem ziemas kombinezonu kādi ir lielākie LV pieejamie izmēri? (var būt arī divdaļīgs)? Paldies!
Nu ar īpaši lieliem izmēriem ir problēmas, parasti tie ir XXXL, bet ne vienmēr tas atbilst patiesībai, katrā gadījumā pats jau otro sezonu pārgāju uz EXTREME 2 kostīmu, kuram ir KING izmērs, es ar savu pusotra centnera svaru un turpat 2 metru augumu tur satilpstu ļoti labi, un pats kostīms ir ļoti labs.
Sveiks! Sakiet, lūdzu, ko izvēlēties un kādas priekšrocības no dalītā siltā apģērba un kombinezonu, domāju no Norfin izstrādājumiem! Paldies!
Kombinezonam ir viena priekšrocība, ne pie kādiem apstākļiem nesapūtīs muguru, arī iekrītot ūdenī kombinezons piepūšās un palīdz noturēties uz ūdens. Savukārt, ja tev aukstā laikā, brīvā dabā savajagas uz tualeti pa nopietnam, tad ..... kombinezonu novelkot paliec pavisam plikiņš.....
Tā arī ir lielākā atšķirība, visas pārējās atšķirības ir materiālos, siltinātājos un modeļu piegrieznēs, ja interesē kāds konkrēts modelis, tad pasaki cik naudiņas vari atļauties iztērēt un es tev izstāstīšu, ko tu par savu naudiņu vari dabūt
Vai septembris, oktobra sākums ir tas laiks, kad ezeros zivis (raudas, līņi u.tml. ) nelabprāt ķeras?
Līņi un karūsas jā, bet nu to noteikti nevar teikt par raudām un asariem, šīs zivis nepārtrauc baroties nekad, vienīgais, ka ir seklie ezeri, kur zivis paliek izteikti uzmanīgas un kaprīzas, pietam tās bieži vien aiziet uz ziemošanas vietām, katrā ziņā baroties tās nepārtrauc, ezeros gan tās pāriet uz ziemas ēdienkarti, bieži vien maizi, grūbas un citas vasaras ēsmas var peldināt visu dienu, bet tikko uzliec motili, gaļinieciņu vai ūdens tārpu, tā viss sāk notikties
Labdien! Sakiet, lūdzu, kā var atšķirt sapalu no ālanta un galu galā tos abus no brekša? Man nesen bija gadījums, kad noķēru, pēc manām domām breksi, gandrīz 3kg, bet aizsūtot to uz „Copes Lietām”, man atbildēja, ka tas neesot breksis, bet gan ir ālants vai sapals un to esot teicis Jūs? Es jau gadus 10 ķeru brekšus uz gruntsmakšķerēm Daugavā iepretim Koknesei un zinu, ka tie var būt arī iegarenas formas, ne tikai apaļi kā lāpstas? Tad kādas ir tās pārējas atšķirības šīm zivīm, jo sapalus un ālantus ar nodomu nekad neesmu ķēris un tā īsti nezinu kā viņi izskatās?
Atceros šo gadījumu, fotogrāfijā bija skaidri redzams, ka zivij ir sarkanīgas spuras un izteikti resns vēders, mans secinājums, ka tas bija ālants, breksim nekad nav krāsainas spuras, arī tik liela brekša forma vairāk līdzinās portfelim. Sapals, sākot jau no maziem 100 gramīgiem prusakiem, ir apaļš , tam ir izteikti liela, biezlūpaina mute, astes gals ir izteikti melns. Ālants savukārt ir krietni platāks, ar raudai līdzīgu muti un spilgtākām peldspurām, sajaukt sapaliņu un ālantiņu var kamēr tie ir maziņi, jo vairāk tie paaugās, jo vairāk parādās atšķirības, bet nu ar breksi šīs zivis sajaukt nevar nekādi.