Šīs vietas ir tik dažādas, ka es tā ātrumā nemaz nevaru pateikt kas šim vietām raksturīgs, brekši mazgājās un dejo virs vietām, kur viņi barojās, ja šādu vietu atrod, tad pus darbs jau izdarīts, atliek tikai viņus pierunāt uz dialogu.

Man brekši ir mazgājušies gan 1 gan 6 metru dziļumos, gan ezerā gan stiprā straumē, var jau būt, ka viņi nāk skatīties uz to muļķi, kas krastā sēž, bet vienalga skats ir foršs.

Ļoti interesanta un plaša tēma, ko nevar aprakstīt divos teikumos, šogad es daudz laika veltu un veltīšu fīderu pastiprinātai apgūšanai, visus savus novērojumus un secinājumus aprakstīšu CL un savā interneta lapā.

Īsos vārdos tradicionālais fīderis ir aktīvā gruntsmakšķere ar barotavu, kuru visu laiku tur rokās, ja viss izdarīts pareizi, tad coopes ir tikpat bieži kā ar pludu, tikai zivis bieži vien ķerās lielākas.

Tipisks Vaidavas ezera apraksts, tur arī brekšu ir daudz, bet tos ķer tikai retais, šādos ezeros brekši pie krasta pienāk reti, viņi turās uz dziļumu kantēm, reizēm tas ir metiena attālumā(līdz 50-70 metriem), citur pie brekša tikt var tikai no laivas, tiesa 3-4 metru dziļumā breksim jau nu vajadzētu pienākt. Ja tās mailes un citas sīkzivis ir pusūdenī, tad mēģini saīsināt pavadiņu līdz 10 cm, uzliec lielāku pludiņu un ēsmu guldi uz grunts, ja tas viss nepalīdz, tad mēģini atrast nākošo dziļuma kanti un baro tur. Tikai atceries vienu, ka maijs un jūnijs ir brekšu nārstamēneši, tāpēc itin bieži visi nelielu ezeru brekši šajos mēnešos ir sastopami kādā seklā līcītī, kur tie aktīvi barojās, vienkārši aprunājies ar vietējiem copmaņiem, pavēro, kur brekši klusos rītos parādās, tur viņus arī jāķer.

99% ehalotu baterija ir kā atsevišķs elements, tāds maziņš akamulatoriņš, it tikai pāris modeļi, kuriem tiek izmantotas lielās apaļās baterijas , kuras liek ehalotes korpusā.

Ja tu esi vēl „tehniskāks” cilvēks par mani, tad aizej labāk uz jebkuru veikalu un tur tev visu parādīs un ja vajadzēs, tad arī pasūtīs rezerves akumulatoriņu.

Sestdienās es tik tiešām veikalā esmu ļoti reti, ja gribi kādu konsultāciju, tad vai nu mēģini tikt darba dienās, varam sarunāt arī vakarpusē, vai nu brauc uz vietām kur mēs trenējamies mačiem, tuvākā laikā tā būs Venta pie Skrundas.

Ja runa iet par slīdošajiem pludiem, tad mēs runājam par ezeru vai karjeru, redzi, ja tu cītīgāk būtu sekojis manām publikācijām CL vai manā interneta lapā, tad jau sen šādu problēmu nebūtu, jo viss patiesībā ir ļoti vienkārši. Uz auklas stopera vietā tiek uzsiets tāds mezgls ar kādu sien āķus ar lāpstiņu, mezglam atstāj diezgan garas ūsas, lai var savilkt stingrāk, kad ir atrasts vajadzīgais dziļums, es parasti sienu divus mezglus , lai ir pavisam droši, tad var plēst pludu ezerā arī 70 metrus un dziļums neizmainās visas dienas garumā, dziļākās vietas kur esmu copējis ar 3.9 metrīgu kātu ir 11-12 metru dziļumā, nav nekādu problēmu, tur gan ir nianses ar auklas gremdēšanu u.t.t., bet tas ir cits stāsts, uz iemetiena attālumu tas neattiecās. Ja esi pieradis pie mačkāta, tad ar teleskopu būs grūti pastrādāt, vējš, migla u.t..t, ar mačkātu to visu nejūt. Mezglam jāizmanto tāda paša diametra aukla kā pamataukla vai par vienu diametru resnāka, tad viss būs ok, galvenais ar mezglu nepārspiest pamatauklu, bet sienot „slapjo” mezglu tas gadās reti.

Tev pašam smiekli nenāk par rakstīto, tu ar telefona stabu dzenā odus, jo savādāk es nevaru nosaukt kātu ar testu 20-60 un visu tālāk rakstīto, pieķeroties normālai zivij, tu pirmajā piecirtienā pārsitīsi savu, nevajadzīgi tievo, pamatauklu kā diegu. Ja makšķerē ar tik viegliem pludiem, tad kaut cik normālam iemetienam vajag mačkātu, vai jebkuru mīksto teleskopu ar vismaz 10 riņķiem uz metriem 4. Galvenā problēma ir tā, ka aukla pielīp pie mitra kāta, tas notiek ar visām garo posmu makšķerēm, neatkarīgi no auklas resnuma, tavā gadījumā ir vai nu jāsāk lietot smagāki pludiņi, vismaz grami 6, pamēģini kādu vaglerveidīgo pludu, tie ir izcili jūtīgi, bet pietiekoši smagi iemetienam. Mans ieteikums ir pāriet uz 0.16-0.20mm pamatauklu un makšķeri ar testu līdz 10-15 gramiem maksimums, 2 gramu pludiņu tālu aizmest nevar, nevajag baidīties no nedaudz lielākiem pludiem, svarīgāk ir tos pareizi izsvarot un viss būs kārtībā.

Var, bet nevajag, jo kombikormam ir diezgan specifiska smaka un sastāvs, tad labāk barot ar tīru kombikormu ar teiksim koriandra vai ķiploka piedevu vai ar tīru barību vai barības un zemes maisījumu, abos gadījumos efekts būs labāks. Aplej kombikormu ar verdošu ūdeni, tad tas kļūst par visnotaļ lietojamu barību vietām, kur nav pārāk izlepušas zivis.

Tieši to pašu ko par jebkura cita ražotāja makšķerēm, ir veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi modeļi, tieši tāpat kā jebkurai citai firmai, lētais gals ir diezgan pabriesmīgs, vidus un dārgais gals visnotaļ lietojams.