Mormiška visu pirms ir svariņš ar ko nogādāt ēsmu līdz gruntij, tāpēc svarīgāks ir mormiškas izmērs un tas kā tu viņu kustini, tomēr ir arī savas nianses krāsām, nelielas bet ir. Ja gribi ar vienu mormišku ķert visu, tad izvēlies zelta vai kapara krāsas mormišku, ja izvēlēsies kādas spilgtās mormiškas, tad tā var būt kā loterija, vari trāpīt , bet vari arī netrāpīt un panākt pilnīgi pretēju efektu. Varu pateikt tikai to, ka makšķerēšanas sportā neviens no vadošajiem sportistiem neizmanto spilgti krāsotās mormiškas, ikdienas makšķerēšanā ir novērotas sekojošas sakritības – asaris –sarkana, rauda, rudulis , ķīsis – ikru oranža, vimba, baltais sapals, asari upē- zaļa, bet kā jau teicu, viss ir mainīgs, katru reizi atbraucot copēt viss jāsāk no sākuma.

Labs jautājums, uz kuru konkrētu atbildi nesaņemsi ne no viena makšķernieka, kurš pats ķer vēdzeles un iemesls tam ir tāds, ka vēdzeļu Gaujā ir palicis maz, vai precīzāk jāsaka makšķernieku ir daudz un vēdzeļu „ražu” viņi novāc ļoti ātri. Ir pašā pilsētā vairākas populāras vēdzeļu vietas, bet tā ir pilsētas teritorija un tur nedrīkst baudīt visus vēdzeļošanas priekus, t.i. kurt ugunskurus . Lielos vilcienos ņemot tie ir visi tilti un visi dziļie līkumi, uz grunstmakšķeres āķa liec slieku pušķi, naktstārpus, kādu mailīti vai tās gabaliņu.

Patiesībā jau vēžu Latvijā ir ļoti daudz, cits stāsts, ka tos ne visur drīkst ķert, no ūdeņiem kur ir licenzētā vēžu ķeršana un ir arī paši vēži varu nosaukt Vaidavas ezeru Valmieras rajonā, tur vēžu ir patiesi daudz, bet diezgan pasīki gan. Viņi tur pat ziemā uz mormišku reizēm pieķerās.

Džerkošana ir patiesi aizraujošs un arī rezultatīvs spiningošanas veids un interesa par to aug ar katru gadu, man ir bijusi tā lieliskā iespēja vairākas reizes makšķerēt kopā ar džerkošanas ieviesējiem Polijā un citās valstīs Pjotru Peskorski, ļoti interesants cilvēks un makšķerēšanas profesionālis, tāpēc varu izstāstīt tieši viņa viedokli par inventāru. Tas ir šādi, īss, ciets viengabala kāts,(140-160-180 cm garš ar testu 50-150), noteikti multiplikatora spole un paresna pītā aukla, parasti 0,16-0,20, pavadas garums atkarīgs no paredzamo līdaku izmēriem, no 30 līdz 50 cm, parasti mīkstas trosītes pavadas, bet var izmantot arī „stīgu” vai jaunās , modē nākošās titāna pavadas. Katrā gadījumā ja tu lasi krieviski, tad silti iesaku palasīt žurnālu RIBOLOV ELIT, tur Pjotrs visas sezonas garumā apraksta šo procesu , inventāru un tehniku, raksta labi un saprotami, ir paredzams, ka arī mūsu žurnālā, CL, nākamgad tiks publicēti daži no viņa rakstiem.

Bet ir viens bet, džerks noteikti nav universālākais māneklis, makšķerējot vienādos apstākļos man pāris reizes ir izdevies Pjotru apķert un apķert par vairākiem desmitiem līdaku dienā , un zini uz ko, uz LUCKY JOHN rotiņu . 4. izmēra baltu MAL rotiņu.

Tāpēc eksperimentē un domā.

Ūūūū’ vecīt, no jautājuma saprotu, ka tu esi jaunās paaudzes makšķernieks, man patiess prieks, ka esi pievērsies makšķerēšanai, bet tu esi uzdevis tik apjomīgu jautājumu, ka pilnīgu atbildi šeit nevarēšu tev sniegt, pārāk daudz tad ir jāpasaka, ja īsumā, tad es ieteiktu lietot tikai un vienīgi volframa mormiškas, sevišķi jau runājot par upēm, bet vispār aizstaigā līdz bibliotēkai un pārlapo pēdējo gadu CL žurnālus, gan es gan citi autori ir ļoooti daudz par šo tēmu rakstījuši.

Pats savām spolēm profilaktisko tīrīšanu veicu reizi gadā, savācu savas spoles, notīru no ārpuses visus pa sezonu uzaugušos netīrumus un vedu uz Daugavgrīvas ielu 31 a, tur ir SALMO makšķerlietu serviss, tur meistari, kuri pa gadu izjauc un saliek tūkstošiem spoļu, visu izdara ātri un labi, pie reizes apskatoties spoles vispārējo stāvokli. Šāda apkope , ja nav jāmaina ne bukses, ne gultņi, izmaksā 3 - 5 lati.

Valmierā šādu servisu neviens nepiedāvā, vari jau, protams, aprunāties ar pulksteņu meistariem, zinu, ka viņi labprāt šādus sīkumdarbus uzņēmās, bet konkrētu adresi iedot nevaru, vari ieiet pie Ritas veikalā Cope, var būt ka kaut ko sarunājat.

No jautājuma īsti nevar saprast kas tevi vairāk interesē , vai makšķerēšana uz dzīvo ēsmas zivtiņu vai līdaku medīšana ar bļitku vai balansieri, abi veidi ir interesanti un rezultatīvi, pats dodu priekšroku līdaku ķeršanai uz dzīvo ēsmas zivtiņu izmantojot pludiņmakšķeri. Ja nebūsi slinks un paraksies iepriekšējo ziemu CL žurnālos, tad atradīsi gan dažādu makšķeru aprakstus, gan informāciju kā un kur meklēt līdakas ziemā. Šeit uz tik plašus jautājumus mēs neapspriežam.

Ledus urbjus ar iekšdedzes dzinēju vai elektromotoru Latvijā vairumtirdzniecībā piedāvā SALMO firma, sazinoties ar viņiem uzzināju, ka pieprasījums pēc šiem urbjiem ir ļoti neliels, lai neteiktu, ka tā nav vispār, tomēr veikalā Rīgā Daugavgrīvas 31a tirdzniecībā šosezon būs urbji gan ar elektromotoru darbināmi(pārnēsājamajie akumulatori , sniega motociklu un automašīnu akumulatori) , gan arī urbji ar divu un četru cilindru iekšdedzes dzinējiem. Uzreiz gribu brīdināt, ka tie nav lēti, nu pavisam nav lēti, piemēram tikai pats elektromotors bez urbjošās daļas, kas pērkas atsevišķi, veikalos maksās ap 550 latiem, iekšdedzes divcilindru motors ap 400 latiem, četru cilindru motors ap 850 latiem, plus vēl jāpiepērk pašas urbjošās daļas, kas atkarībā no diametra , konstrukcijas un garuma maksā no 70, līdz pat 130, latiem.

Ciemojoties MORA rūpnīcā Zviedrijā esmu visus šos urbjus izmēģinājis, varu teikt tikai to, ka ir jau forši, kad tikai atliek nospiest pogu un āliņģis izurbjas, elektromotori ir arī klusi, ja tev ir sniega motocikls vai kvadrocikls un tu pamatā makšķerē Peipusā, Pērnavas līcī vai Ālandos, tad tev šāds aparāts ir vajadzīgs, Latvijas apstākļos to var salīdzināt ar zelta naktspodiņu, darīt var, bet vai vajag.

Teikšu godīgi, vēdzeles neķeru jau labu laiku, jo sēdēt visu vakaru deļ vienas divām copēm negribu, bet tur kur ir vairāk vēdzeļu, tas ir Salacā, tumšajā diennakts laikā makšķerēt nedrīkst un es cenšos aizliegumus ievērot, lai cik tie reizēm liekās jocīgi.