vairāk nē nekā jā :)), es pats īsti uz viņiem “nespiežu”, jā, smuks un spēcīgs, bet… kaut kā nav viņš mani “paņēmis”, manai dvēselei vajadzīgas copes un tomēr brekšuki, pat pusaudži, man ir krietni tuvāki :)), ļoti iespējams, ka tas vairāk saistīts ar to, ka es pamatā copēju pa dienu un nakts cope man ne īpaši patīk, reizēm var, bet ne pārāk bieži :))

teikšu godīgi, es nemīlu Lielupi un ikdienā tur copēt nebraucu, man viņa asociējas ar lielu dīķi un tas sīkzivju daudzums “besī ārā” :))), tāpēc es tev nebūšu padomdevējs par Lielupes vietām, bet… vietas ir viens, tur to līkumu dziļo ir daudz un viss ok, bet ļoti iespējasm, ka breksis tur ir vēl nārstā, vai tikko pēc un viņam nebūs vēl liela noskaņojuma ēst, jo piemēram Gauijā un Daugavā tāda īsta cope vēl nav un ātrāk par Jāņiem +- arī nebūs, drošāk teb braukt brekšos jūlijā\augustā, kad puiki ir ikdienas ritmā un jau atgriežas savās kalsiskajās vietās, tagad viņi var būt netradicionāli seklās vietās, ja nārsto

Lielākā daļa zivju taisa dipadi dapadi ,breksis, āļants daudzviet jau ir iznārstojuši un tagad “atiet”, citur vēl nārsto pilnā sparā, pietam tagad ir pats vasaras sākums, pēc auksta un nesaprotama pavasara, vairums zivju ir siltumā un seklumā, tam pašam Staburagam pretējā krastā ir milzīgas nārsta pļavas, tur zivis pēc tam arī barojas un atgūstas, mani paziņas, kuri specializējas tieši uz brekšiem +- līdz Jāņiem nemaz nebrauc uz Daugavu vai Gauju, bija pavasara cope un tagad zivīm jāatiet :))) un tad viss notiksies

Gauja ir ļoti sarežģīta upe, it kā paliela, bet patiesībā vietu, kur zivis uzturas ir amz, jo pati upe ir ļoti smilšaina un sekla, pašā Valmierā gan ir vietas, visiem zināmas, kur ir gan dziļumi, gan zivis, bet arī copmaņu +peldētāju un atpūtnieku tur pietiek :))), bet zivis ir

upēs tsraumes stiprums ļoti atkarīgs no lietiem, tā, ka vienā un tajā pašā vietā tu ar dažu dienu starpību vari copēt i ar 50-60 gramiem i ar 80-100+ gramiem, tāpēc arsenālā jābūt visādām barotavām, vsaras klasika 50-60-70

Gaujā breksis vienmēr ir straumē, bieži vien dziļumos\sēkļos ap metru pusotru, bet straumē, jo straume nes ēdamo, straumē ir skābeklis

man nav vienu iecienītāko āķu, tas tāpēc, ka es pamatā copēju ar gatavajām pavadiņām un dažādos copes apstākļos vajag dažādu cietību un izmēra āķus, jo arī brekšu lūpas teiksim Daugavas akmeņos un kādā ezerā ļoti stipri atšķiras, atškiras izvadīšanas spēks, ja jāstiepj zivi pāri asai kantij ar spēku, tad vajag rupjāku\resnāku āķi u.t.t., starp maniem favorītiem bija un ir Owner RL-340 un -560.sēriju āķi ar pavadiņām, 9 uz 0.16mm - 10. uz 0,14mm, tiesa auklas tur ir stipri resnākas kā rakstīts, bet tas īpaši netraucē :))), tagad strādāju ar Konker un Kamatsu un sāku apgūt šo firmu āķus un gatavās pavadas, ir dažas sērijas Kamatsu āķu, kuras lietoju daudz, izmēri tie paši, ja liels kumoss, tad 8. āķis, ja mazāks, tad 10., ja zivs paliek pavisam kaprīza, tad 12.

es breksim mannā mīklu neizmantoju, tā man ir ēsma karūsām :))), kaut kā man iegājies tomēr breksi uz gaļu ķert, vai tad mēģināt tīri uz putuplastu\pufu, kas arī reizēm strādā ļoti labi, to noliegt nevaru :))), putuplastu kombinēt ar slieku… man liekās, ka tad zūd pati putuplasta jēga, bet… nestrīdos, ja kādam tā ķerās.

tas pats jau ir ar makaroniem, vispār laba ēsma breksim, bet konkrētās vietās un laikā, var ielikt gaļai vienos vārtos, bet…. ir jātrāpa uz to brīdi, tāpēc braucot copēt ēsmas ņemu līdzi visādas :))))

viss pareizi, viņi vienkārši sasvīst visu laiku kustoties :))), es arī reizēm viņus skaloju\mazgāju, ja līdz ir daudz un smaka sāk riebties pašam :), bet teikt, ka tā smaka nepatīk zivīm nevaru..

var iebērt vairāk skaidas tārpos un viņi tā nesvīdīs, skaidas iesūc lieko mitrumu, BET skaidās esošie tārpi ātrāk sakūņosies, šitādi sasvīduši un smirdīgi viņi tomēr iztur biki ilgāk

ievest var, bet pašam Dunajev ir iekšējās problēmas ar izejvielām un eksporta dokumentiem, tāpēc pagaidām klusums un vis ticamāk, ka šī sezona paies bez….

tavā gadījumā ir vairākas versijas kāpēc notiek tā…, pirmā ir plēsējs, uz barību atnāk zivis, sāk trokšņot un uz to skaņu atnāk plēsējs un uzpasē to vietu, tā gadās diezgan bieži, tāpēc spinings vai “dzīvā” makšķere nemaz nav slikta lieto, ko iemest līdzi, ja arī taisies uz mierīgo zivi, man uzreiz prātā nāk Venta, ir vieta, kur mums gadu desmitiem notika mači, tur agrāk pirmā lieta, ko treniņos vai ikdienas copē darījām bija noķert kaut ko ko uzlikt uz dzīvo un salīdzinoši neilgā laikā, paralēli iebarošanai un mierīgo zivju copei, izvilkt no tās vietas 1-3-5 līdakas, citādāk normāli pamakšķerēt nebija iespējams

otra versija ir karpas, pietiek ar vienu 5-7+ kg karpu, kura atnāk uz barību un breksis tur klāt nenāks, bet karpa grozīsies, aizķers auklu reizēm un ēdīs barību, tur daudz variantu nav, jābumbo(jābaro) vēl, var būt nobīstās, ja nekas nemainās, tad jābaro jauns galds kaut kur metrus 10 sānis, var būt dziļāk vai vismaz citā attālumā, jo trešā versija ir vēl tāda, ka breksis ir tuvumā, tu ar barojumu viņu uz brīdi pasauci, bet viņam tur īsti nepatīk, teiksim tu ķer virs kants, bet viņi staigā zem kants, uz brīdi viņi var pacelties, bet pēc tam atgriezties savā vietā

nu un visbeidzot, ja tāda problēma ir pat reiz, tad var būt kā man brīvdienās, vienkārši tiku uz brekšu nārstu, sabaroju, kāds jau pieteicās, bet uz kopējā fona, kā viss vārījās un cik skrēja auklā tas bija nekas :))))

copē 100% skaidrs nav nekas :)))), ir tikai versijas :)))), viens gan ir skaidrs, breksi pārbarot ir ļoooti grūti :))), sevišķi ar 3 bumbām, tā, ka meklē vainu kur citur :)