Jau labu laiku Latvijas copmaņi apgūst Norvēģiju, Somiju, Ālandu salas un Zviedriju, pie tam ar labiem panākumiem – ir gan rekordi, gan jauni draugi, gan iespaidi.
Diemžēl karote darvas, ka mēdz teikt, spējīga sabojāt mucu medus un par to šoreiz.
Daudzi no mums zina par latviešu „uzņēmējiem” Zviedrijā Storumanā – arī mūsu grupa, un runa nav par Raivo Kleinbergu, jo tur neesam bijuši, bet par Arnoldu (uzvārdu nezinām) kurš šogad mūsu grupu faktiski nofīrēja citiem 60 km attālumā no savas mītnes un kur tāpat kā Arnoldam bija jāmaksā par makšķerēšanas kartēm un laivām, pie tam jārunā pašiem, jo Arnoldam nav ne zviedru ne angļu valodas. Tas gan netraucēja viņam noplēst no mums divu dienu vietā par trim, nestimulēja viņu aizvest atkritumu konteineru un nebojāja ēstgribu pie mūsu galda. Arī citi latvieši satikti Zviedrijas ūdeņos, uzzinājuši, ka esam pie Arnolda ar smīnu noteica: „Nu, nu”.
Uz Zviedriju nebraucam pelnīt, bet naudu tērēt, tomēr gribam, lai vismaz nedēļu iepriekš zinātu kāds ir ūdens līmenis, kādiem rīkiem jādod priekšroku un beigu beigās par ko maksājam nebūt ne mazu naudu.
Rīgas, Kurzemes un Latgales copmaņi
11.jūnijs 2013, 13:32 |
links