Info no:
http://manalidaka.wordpress.com/2014/10/22/par-drosibu-laiva-praktiski-ieteikumi/
Traģiskais notikums Burtnieka ezerā pagājušajā nedēļā, kad viens no diviem ezerā iekritušajiem makšķerniekiem noslīka, bet otru izglāba citi, kas piesteidzās palīgā, pamudināja pārdomāt arī savu un draugu uzvedību laivā. Lai arī kopumā muļķības netiek darītas, nereti azarts un adrenalīns ņem virsroku pār maziem sīkumiem, kas kombinācijā ar vēl pāris nevajadzīgām nejaušībām var novest pie iegāšanās ūdenī.
Raksts tapis, rakājoties pa internetā atrastiem materiāliem, kā arī citu copmaņu stāstiem un personīgās pieredzes un izpratnes. Diemžēl neatradu video materiālus par šo tēmu. Ja kādam ir kas piebilstams vai papildināms, rakstiet komentāros – papildināšu rakstu.
laiva
Kurš ir pats svarīgākais drošības noteikums laivā? NEPĀRKRIST PĀR BORTU. Tādēļ ļoti svarīgi ir ievērot dažus vienkāršus drošības nosacījumus jau pirms iesēšanās laivā.
PIRMS SĒŠANĀS LAIVĀ.
Apskaties laika prognozi. Teiciens “nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs” nepaglābs Tevi ezera vidū stindzinošā ūdenī vienatnē, ja iekritīsi tur ar visu savu glauno rudens copes kostīmu. Kāds Tevi vienmēr gaida mājās.
Vienmēr kādam pasaki, kurp dodies un cikos plāno būt atpakaļ. Plāni mainās? Padod ziņu!
Saliec makšķeres un citu aprīkojumu jau krastā.
Mantas sapako tā, lai pēc iespējas mazāk ir jārokas pa somu uz ūdens.
Laivu jau krastā iekārto tā, kā būs ērti visu dienu.
Ja nevelc glābšanas vesti, tad noliec to rokas stiepiena attālumā.
Visas mantas saliec tā, lai būtu aptuvens līdzsvars gan uz abām malām, gan arī uz priekšu/aizmuguri.
Ja laivā esat divatā, tad smagākais lai iet aizmugurē.
Aukstā laikā ir labi iemest līdzi sausas drēbes. Otru kombinezonu neviens līdzi nestaipīs, taču kādas bikses/jaku var iemest. To vēlams iepakot ūdens necaurlaidīgā maisā vai somā. Ja gadās saslapināt drēbes, tad sauss maiņas apģērbs var palīdzēt saglabāt siltumu, airējoties līdz krastam.
Nekad neatstāj airus krastā. Pat tad, ja Tev ir benzīns rezervei vai 2 akumulatori elektromotram.
Ja plānots doties ar motoru uz nezināmu ūdenstilpni, ir vērts painteresēties, vai ūdenī nav kādi sēkļi, nogrimuši koki, lieli akmeņi un citi šķēršļi, uz kuriem var uzdurties. Viens variants ir google, otrs – sazināties vai nu ar kādu laivu bāzi vai viesu namu, vai arī copes forumos atrast kādu šī ezera copmani un apjautāties.
Telefonu (zvans pēc palīdzības), mašīnas atslēgas (tikšana ārā uz lielceļa no nekurienes) un citas svarīgas lietas iepako ūdensnecaurlaidīgā somā vai maisā.
LAIVĀ.
Lielākā daļa makšķerēšanā pazaudēto priekšmetu pazūd pie iekāpšanas/izkāpšanas. Pirms iekāpt, pārliecinies, ka laiva neizkustēsies no vietas pirms abas kājas būs tajā. Pretējā gadījumā sanāks špagats ar neprognozējamām sekām.
Nepiedzeries.
Pirms airēšanas uzsākšanas vai motora iedarbināšanas – jāpabrīdina kolēģis.
Kājās stāvi, ja ir pietiekoši stabili. Ja stāviet divatā, tad bez straujām kustībām mierīgā ūdenī. Ja viens gāžas, tas pagrūž arī laivas dibenu – otram pazūd pamats zem kājām un labākajā gadījumā abi uz pekām laivā.
Ja kādam radušās neatliekamas darīšanas, tad kopīgi jāizsvaro laiva, turklāt otrs kolēģis nedrīkst kustēties, jo, visticamāk, tas, kurš kārto darīšanas, ir pa pusei pārstūmis vēderu pār laivas malu un būs bezspēcīgs pat pie mazākās negaidītās kustības uz priekšu.
Vienalga, cik ātri kustas laiva, nevajag neapdomīgi ķerties pie zariem vai citiem šķēršļiem, lai apstādinātu to – citreiz refleksi neļauj laist to priekšmetu vaļā un var sanākt slapji, kā arī laivas biedrs var negaidīt tik strauju apstāšanos.
Ja laivā esi viens, tad drošāk turēties kādas citas laivas redzes lokā. Visdrošāk copēt doties kopā ar vēl kādu laivas biedru, kā arī vēl kādu laivu un turēties vienam otra redzes lokā.
Mētājot spiningu, vienmēr ar acs kaktiņu jāredz pārinieks. Ja vizuli trāpīsi drēbēs, tas nekas. Ja sejā, tad var sekot strauja cietušā kustība, kas var ūdenī iegāzt abus divus.
Ja pēkšņi sacēlies liels vējš, meklē aizvējus vai aizvēja krastu, pa kuru malā tikt ir vieglāk. Atklātā ūdenī lielā vējā mūsu ezeros ar nelielajām laivām atrasties ir ļoti bīstami.
JA ESI IZKRITIS PATS.
Ja vien vari – maksimāli ātri pieķeries laivai, pie kā vien vari – ja ir vējš, tas laivu var aiznest prom krietni ātrāk par Tavu peldēšanas ātrumu.
Jebkurš apģērbs Tevi padara krietni smagāku, kas apgrūtina tikšanu atpakaļ. Ja vien iespējams – pirms rāpšanās atpakaļ to un apavus novelc, jo pretējā gadījumā samirkušās drēbesTevi vilks uz leju, un reālo smagumu sajutīsi tikai tad, kad mēģināsi izcelties virs ūdens.
Rāpies atpakaļ pa laivas aizmugurējo galu – darot to no sāniem, laiva, visticamāk, piesmelsies ar ūdeni un apgāzīsies.
Kad velcies iekšā laivā ar rokām, nemēģini laivā pirmās dabūt kājas – vispirms par katru cenu jādabū ķermeņa smaguma centrs (kā kuram – citam vēders, citam dibens) pāri laivas malai. Ja tas paveikts un laiva nav piesmelta, diezgan droši, ka esi drošībā.
Ja iekritis arī inventārs – aizmirsti par viņu! Nopirksi jaunu. Svarīgākais – airi! Bez tiem, ja arī tiksi atpakaļ laivā, bez palīdzības var dreifēt, kamēr nosalsi. Ja iespējams – atceries vietu un maksimāli daudz norādes, kur iekritis copes inventārs, lai varētu citu dienu pēc štrumiem atgriezties.
JA ŪDENĪ IEKRITIS LAIVAS BIEDRS.
Pamet viņam jebkuru peldošu priekšmetu, ja tāds ir laivā – drošības vestes, sēžamie spilveni u.tml. Tas ir svarīgi, lai noturētos virs ūdens, kā arī – jo vairāk ķermeņa būs ārā no ūdens, jo lēnāk notiks ķermeņa atdzišana.
Ja ārā ir auksts un laivas biedrs ir kārtīgi saģērbies, tad viņam var būt grūti noturēties uz ūdens – jāpadod kaut vai airis vai spinings, lai pievilktu kolēģi klāt. Ja viņš pazūd zem ūdens, tad var sākties panika un laiks paliks pavisam maz, turklāt kontroli zaudējis kolēģis var kļūt arī par Tavu lielāko dzīvības apdraudētāju.
Ja nepieciešams, iemet enkuru, lai laivu nenestu prom. Ja tomēr esi aizpūsts prom, tiec atpakaļ un novērtē situāciju – ja kolēģim iestājusies panika, labāk censties tikt klāt ar laivas aizmuguri, jo viņš par katru cenu mēģinās pieķerties malai un tikt iekšā, kas laivas sānu malas gadījumā draud ar tās apgāšanu.
Ja arī laiva apgāzusies un nevar ātri apgriezt atpakaļ, tad nekas cits neatliek kā turēties pie tās vai pie jebkura cita peldoša priekšmeta cerībā, ka kāds no apkārtējiem jūs pamanīs. Jo vairāk ķermeņa ārā no ūdens, jo labāk.
Visus smagumus (akumulators, enkurs) un mantas pārnes uz laivas priekšgalu, lai palielinātu svaru priekšpusē – kad laivas biedrs rāpsies atpakaļ, ir risks gan piesmelt, gan apgāzt laivu. Ja laivai nav izteikta priekša vai aizmugure (piemēram, piepūšamās gumijas laivas), tad vienkārši mantas jāpārliek uz tās pretējo galu.
CIK ILGI CILVĒKS SPĒJ IZDZĪVOT AUKSTĀ ŪDENĪ?
To ietekmē ļoti daudz faktori, bet skaidrs ir viens – jo ātrāk tiksi ārā, jo labāk. Ūdens izvada siltumu no cilvēka ķermeņa daudz ātrāk nekā gaiss. Ja ūdens ir ļoti auksts, piemēram, 5C, tad viena no cilvēka organisma īpatnībām ir tāda, ka uzreiz pēc nokļūšanas tādā cilvēks 1-3 minūtes sāk nekontrolēti, intensīvi un ļoti dziļo elpot, kas var novest pie viegla reiboņa, pakļūšanas zem ūdens un diezgan drošas nāves. Tas, cik ilgi cilvēks spēj izdzīvot aukstā ūdenī, pirmkārt ir atkarīgs no viņa fiziskās izturības un iemaņām. Otrkārt no tā, vai viņš spēj šādā situācijā saglabāt vēsu prātu. Treškārt – jo mazāk no visa ķermeņa ir zem ūdens, jo vairāk laika būs. Pārējo nosaka konkrētie apstākļi. Lielas veiksmes un labas fiziskās kondīcijas gadījumā var būt pat 15-20 minūtes. Tad sāk strauji zust koordinācija un spēks, jo asinis aizplūst prom no ekstremitātēm. Panikas gadījumā var nepaiet arī minūte.
Bīstams ir ne tikai auksts ūdens. Pat 23-25 grādu ūdens var būt bīstams, tiesa, tad izdzīvošanas laiks, protams, ir vairākkārt ilgāks. Dūšīgiem cilvēkiem izdzīvošanai dotais laiks aukstā ūdenī varētu būt nedaudz ilgāks, jo viņus sargā biezāka tauku kārta, kas aizkavē siltuma aizplūšanu.
Ja esat vismaz divatā – kad tu vai kolēģis ir ticis atpakaļ laivā, jāsakļauj savs ķermenis, cik vien cieši var – lai ilgāk noturētu siltumu – vēl jātiek līdz krastam.
NOBEIGUMA VIETĀ.
Domāju, ka realitātē ir maz tādu copmaņu, kas vienmēr ievēro visus drošības pasākumus, jo letāli gadījumi ir visai reti un “nekas tāds ar mani nekad nav gadījies, un nevar atgadīties”, taču laiku pa laikam kāds bēdīgs ziņu virsraksts atgādina, ka mūsu hobijs nav gluži tamborēšana šūpuļkrēslā. Arī pats neesmu nekāds priekšzīmīgais, taču vairākas reizes tomēr esmu izvērtējis savas prioritātes, atcerējies, kam esmu solījis būt mājās, un neizsīkstošo vēlmi paspiningot jebkādos apstākļos apdzēsis ar saprāta ūdeni.
Ejiet copēt un esiet prātīgi!
