Tā kā tēma laikam jauna, bet interesentu ļoti daudz, tad neliela atskaite par iepriekš piedzīvoto. Darbības vieta, Krievija, Karēlija.
Pirmais brauciens 2011.gada augustā( augustu viņi, krievu mēlē, sauc par samta vasaru), ūdens tilpne ar nosaukumu Vodloozero. Atmiņas bija tik labas, ka nelika miera ne mirkli, un 2016.gadā, uzreiz pēc Jāņiem devāmies otrajā braucienā uz ūdens tilpni ar nosaukumu Pjaozero. Pirmo reizi braucām pa taisno uz Krieviju, un tad, cauri Sanktpēterburgu uz Karēliju. Līdz Pīteram un tālāk pa Murmanskas šoseju līdz Medvežegorskai, ceļš eiropas līmenī. Tālāk jau kā Latvijas sliktākie asfaltētie posmi, bet pēdējie 60km pa grants seguma ceļu 3h. Grants uzbērta uz bijušā tanku ceļa, kuram pa pamatu ir šķērsām salikti baļķi. Segums nav atjaunots n-tos gadus, tāpēc daudzi baļķi, ap 30cm diametrā, ir līdz pusei izlīduši ceļa virspusē. To piedzīvojot, otru reizi tika nolemts braukt caur Somiju, un tas laikam ir arī pareizākais maršruts. Daudz reizes ir pabūts SWE un FIN ziemeļos, bet tomēr Karēlijas ainava spēj aizraut daudzreiz vairāk. Abas ūdenstilpnes, pēc lieluma, līdzinās Peipusam, tikai ar daudz salām un izteiktām kantēm. Kad pirms pirmā brauciena runājām ar pavadoni par copi, viņš teica, ka viņa rekords uz asariem ir tāds, pirmais tukšais metiens bijis 148...Smējāmies... Kad paši tikām līdz copei, tad sapratām, tā nebij tukša lielība. Asaris, kad tika atrasts pie salām ar akmeņainu grunti, ķērās uz visa, ko vien spējām izdomāt uzkarināt spininga galā. Obligāti bij jābūt tikai āķim :) Uz Vodloozero braucām ar mērķi ķert zandartus un lielās alatas. Zandartus noķērām, bet alatas mums gāja secen.
Otrajā braucienā mūsu vēlme bij paķert ezera foreles jeb kumžu, un pālijas, bet kas tev deva... Parasti jūnija beigās ūdens temperatūra esot ap +12 grādiem. Mūsu gadījumā viņš bij sasilis līdz +19, un mūsu kārotās zivis bija paslēpušās 20 metros un dziļāk, un palikušas tik kūtras, ka ne ar kādu ēsmu nebij pielabināmas. Tad ar pārslēdzāmies uz līdakām un asariem. Cilvēks, kurš mūs uzņēma, pirms copes pateica viedus vārdus, 80% ezera ir tukšs no zivīm, bet ja trāpīsiet tajos 20%, tad būsiet ļoti apmierināti. Pateicoties viņa norādēm, mums izdevās trāpīt tajos 20%... Cope bij tāda, ka atkal sev pateicām, mēs tur noteikti atgriezīsimies, tikai šoreiz jau pavasarī, un uz ledus..., bet par to noteikti pastāstīšu aprīļa beigās.
Par sadzīvi... Tur noteikti nav ko darīt cilvēkiem, kuriem vajadzīgi pieczvaigžņu apartamenti. Copmaņu mājiņas ir bez elektrības(ir gan iespēja izmantot ģeneratoru), WC ir īsta sirsniņmājiņa, un dušas vietā ir īsta krievu pirts(gandrīz pie katras mājiņas) Telefonam zonas nav. Mājiņas ir šauras, bet ļoti omulīgas, jādzīvo draudzīgi. Ēšanu var pagatavot uz gāzes plīts, parastās plīts, vai vasarā uz uguskura. Ar vienu vārdu sakot, šis ir pasākums makšķerniekiem ar lielo burtu:)
Ne asakas!
15.februāris 2017, 20:36 |
links