Labdien "Copes lietas"!! Rakstu Jums pirmo reizi! Šo vestuli gribēju rakstīt tiesi uz redakciju žurnālam, bet kaut kā nesanāca! Esmu kaislīgs makšķernieks, kas ķer zivis mazajā un lielajā Baltezerā! Man ir viena sāpe par kuru gribu parunāt un izklāstīt savu viedokli! Žurnālā ir tāds konkurs "Gada lielākā zivs". Vienā no iepriekšējiem numuriem ieraudzīju bildi ar jaunu cilvēku, kurš tur rokās Lielu līdaku ar asiņainām žaunām! super!!!! skaisti!!!! Vemt gribas!!!! Kādu laiku atpakļ vienā no numuriem redzēju bildi, kur viens cilvēks stāv ar samu: milzīga samu mātīte!!!! vēders nokarājas, ūsas noliekušās un skumjas acis! Jautājums. NU KUR TU TOS 40 KG TAUKU LIKSI! atkal slikti paliek! Vai tiešām nav žēl iebelst pa galvu tādai milzīgai zivij! Nēsmu svētais, pats nogalēju kādu līdaciņu, asarīti, bet esmu nozvērējies, ka līdaku virs 5 kg laidīšu atpakaļ. Ja šādai zivij izdevies izvairīties no copmaņiem un malu zvejniekiem, tad tā ir pelnījusi dzīvot! Kāpēc Latvijas līdaku rekords netiek pārspēts??? Tāpēc, ka viens x copmanis un dabas draugs iebliez ar aira galu pa galvu 14,0 kg līdakai un tad laimīgs fočējas ar savu trofeju! Tas liecina par vāju gribas spēku, alkatību un vinkārši zvēriskumu! Sakiet kāpēc naizveidot konkursu "Gada Lielākās zivs atlaidējs". Iesūtām fotogrāfijas ar kadriem, kuros redzama lielas līdakas vai sama, vai citas zivs atlaišana brīvībā! smukakās bildes autors un lielākās zivs atlaidējs arī saņems balvas! Un, ja atlaišanas bildē makšķernieks tikai turēs zivi ūdenī un patiesībā to bāzīs ķeselē, tad tas, lai paliek uz viņa paša sirdsapzinjas! ceru, ka šis raksts tiks publicēts zurnālā un cilvēki vismaz ieklausīsies! Paldies un visiem ne asakas!!
28.oktobris 2007, 22:12 |
links