Dīķa pavēlniece

Plkst. 6:00 pieripoju ar vellapēdu pie dīķa, aizbrienu uz vietu "kur vienmēr kaut kas ir" un veicu pirmo iemetienu. Lietus ilgi nav lijis, līmenis no pēdējās reizes kopš tur biju krities par ~40cm un pēc pāris metieniem jau sāk likties, ka šodien pusdienās zivs nebūs. Nākamā vieta mani aplaimo ar 2 asarīšiem uz šūpiņa, kas pa pāris cm tik mazāks par pašiem. Nākošā vieta apbalvo mani ar līdaku! 25cm... Var teikt, ka pa tukšo esmu nogājis 90% potenciālās vietas, bet klāt ir lielais seklums, kur parasti vismaz cope ir. Uzlieku gumijzivi ar bezsvina pretzāļu āķi un maucu pa visām kosām, siekstām un lēpēm, bet joprojām nekā. Pāreju tālāk un mēģinu vēl, bet Otsoss tik lūr pār plecu. Vienā vietā pa vidu nezālēm iet tāds smuks tīrs koridorītis, izvelku gumijzivi pa to pāris reizes, bet nekā. Nu i nah, izdomāju, ka vismaz kādu asari varētu piemānīt, uzliku 4. numura Mepps un trešajā metienā māneklis iet, iet un apstājas. Wtf- zaceps? Nekā, zaceps saprot, ka kaut kas nav ok un sākās. Pa labi, pa kreisi, taisni, dziļumā un nevis tā haotiski, bet spēcīgi un cēli. Opā- dzelteni sāni pavīdēja, pirmā doma- aizķēru karpu, bet tad seko "svecīte" un ir skaidrs, ka šoreiz uzķērusies līdakas TROFEJA. Gaitā saregulēju bremzi kā vajag un turpinu zivi kausēt. Visu laiku neliek mieru doma, ka jau sen gribējās spiningam auklu nomainīt, adrenalīns arī dara savu... Pāris minūtes vēl un līdaka jau ir diezgan mierīga un īpaši nepretojas šlepēšanai krastā, ķēriens aiz skausta un IRRRR!!! Personīgais ekords kā bankā. 6.1kg/98cm Dīķa zināmais rekords uzlabots par 2kg, personīgais par 3.7kg. Atkal prieka pilni biksi :D