atgādināt paroli atcerēties
 
 
Ienāc ar Draugiem.lv profilu
7 bildes

Lielā karpa

 
Tā nu devāmies romantiskā atpūtā ar otro pusīti uz kādu viesu namu ,nosaukumu neizpaudīšu. Zinādams ka apkārtnē ir ūdeņi un dīķi ,izlūdzos viņai atļauju paķert līdzi savu spiningu. Nonākot galamērķī ,nopriecājamies par skaisto vietu un uzreiz iztaujāju saimnieku par copes iespējām . Piedāvāja man izķert savu dīķi no plēsējiem ,kas atrodas otrpus ceļam un piekodināja ka tuvākajā dīķī copēt nebūtu ieteicams. Ar to es nebiju mierā un teicu ka vēlos copēt šeit ar norunu ka zivis kuras noķeršu tiks atlaistas. Norunāts! Iesākumā aizdevāmies uz dīķi otrpus ceļam,nometāju vienu kaktu ,otru ,trešo...,nekā ,viens mazs asarīts un metam mieru,neatbraucām jau copēt. Turpinājumā pacēpām šašliku utml. Tad nogāju uz laipas ,iemetu ūdenī maizi un biju patīkami pārsteigts -tā pazuda pt nepiezemējusies. :D Ūdens mudžēja no zivīm un daudz jo daudz lielu lūpu bučoja ūdens virsmu. Turpmākā rīcība skaidra! Vajag pludiņmakšķeri , mirkļa funktieris ko izmantot par pludu- gatavs! No līdzi paņemtās šampanieša pudeles korķis pārtop par pludiņu ,mazais koka iesmiņš pa vidu , jiga svina bumba un viens vīdeja izmēra trīsžuburu āķis. Gatavs kaujai ! Liela maizes bumba uz āķa ,lai mazās nemaisās, pirmais iemetiens ,pludiņš danco šurpu turpu -šurpu turpu.. Vēl daži metieni un man atņem makšķeri mana mīļotā. :D Viņai paveicas izvilkt tīri laba izmēra sapalu (mēra) . Pēcāk ,kad izmantoju momentu kad makšķere bija brīva ,es izvilku karpiņu uz 1-1.2kg . Pa brīdim vislaik pārādijās zem ūdens redzama liela melna ēna, kas riņķoja mazliet zemāk ap ēsmu. Mazās karūsas dancināja pludu visu vakaru ,bet bija jau laiks mest mieru un iet pirtiņā. Nākamais rīts sākās ar uzviju,copes viena pēc otras ,kopumā izvilktas neskaitāmas mazās karpiņas, bet tā lielā jau gudrāk grozās šurpu turpu ,bet ēsmu neņem , riņķo it kā gribētu uzkost lielo maizes bumbu ,bet atturās.. Vienā brīdī tā panāca uz augšu jau atvērusi muti pie ēsmas gabala ,bet tad strauji atkal apgriezās un devās atpakaļ dziļāk ,lai nemierīgo makšķernieku turpinātu kaitināt ar savu milzu ēnu .. Kaprīza tā lielā ,nodomāju! Tad atmetu līdz vakaram mieru ,pārdomāju visu atpūšūties baļļā pie vīna glāzes ar draudzeni , un devos atkal uz laipas tikai vakarā. Tā nu sametu maizi ,atkal ūdens mutuļoja. Zivis dauzija maizi ,dauzija pludiņu,bet uz āķa nesēdās tikai uzmanīgi skrubināja maizi nost no āķa.. Izmisīgi pārmetu ,pārliku ēsmu lielāku ,no lielākas uz mazāku-nēkā! Pēc brīža kad jau sāka uznākt bezcerība, mana mīļotā iemeta ūdenī maizi ,pēc kā sadrupinātu zilo sieru uz ko zivis reaģēja neticami sanāca viņas tur ka mudžēja vēl vairāk ,tālāk jau oriģinalitāte nāca klajā un viņa man atnesa lielu maizes bumbu sajauktu ar zilo sieru ,apmēram pussaujas lielumā, ironiski ar smaidu sejā uzliku to miksli uz āķa un ielaidu ūdenī. Tad nu te nepagāja ne piecpadsmit sekundes pēc ēsmas nogrimšanas,kad kaut kas milzīgs to iekāroja,pluds aizslīd dzelmē ,tā ka atpakaļ jau vairs neuzpeld.. Piecirtu no sirds itkā jau zinādams ar ko būs darīšana, un ir kontakts ,spole dūc, it kā galā būtu nez kāds briesmonis,skrien no viena dīķa gala uz otru ,es piegriežu ciešāk bremzi pievelku nedaudz tuvāk ,tad atkal spēks ir tāds ka bail ka nepārplīst aukla ,tad atkal bremzi laižu vaļīgāk lai paskrien , tā vairākas reizes izpildu pievilkšanu ,bremzes korekciju līdz uz īsu brīdi ieraugu milzu muti pie ūdens virsmas,bet viņa tik viegli viss nepadodas ,atkal skrējiens kā tikko atdzimusi ,man prātā doma -"vai viņa maz kādreiz padosies?" Pēc brīža jau kļuva mazliet gausāka pēc virākiem pievilcieniem ,lai gan viņas spēks manā rokā bija jūtams līdz pēdējam . Sāku meklēt zemāku krastu lai varētu viņu satvert un izcelt krastā.,pārvietojos gar krastu ,pavilku gar krasta līniju uz seklāku pusi ,taču atskārtu ka tur ir par daudz niedru kurās viņa varētu iepīties,neko darīt jālien vien lejā pie viņas. Te nokāpu jau satvert grasijos,bet še Tev viņai vēl nenesas prāts uz padošanos un atkal skrējiens. Man tas bija kas nebijis,ka zivij var bū tik daudz spēka ,kad jau šķiet ka nu jau vairs viņa nekur nespruks ,viņa tomēr vēļ atrod spēkus .. Tā vilku pie krasta viņu vairākas reizes pats esot ūdenī ,un protams noslēgumā viņa tomēr bija man klēpī.. Pats dubļains , monstrkarpa arī ,bet kāds gandarījums ,aptuveni 20min cīņa ,adrenalīna deva ne pa jokam ,liels paldies mīļotās oriģinālajai izdomai. Zilais siers rullē,kā arī protams paldies lielajai zivij ,par ciņu ,kā godalgu viņa saņēma otru dzīvību -brīvību , ā un vēl nelielu fotosesiju ! :D :D
 
 
 

Ja reģistrēsies, arī Tu varēsi piedalīties portāla CopesLietas.lv aktivitātēs!

reģistrēties

skaidrs