Septiņi mirkļi Zviedrijas tundrā

Vēl sēžot Burtniekā uz ledus, tika pieņemts lēmums vasarā atvaļinājumu pavadīt prom no civilizācijas. Lai nokļūtu nekurienē, stūrēju auto 1500km, braucu prāmī pāri Baltijas jūrai un pēdējos 17km pat lidoju helikopterā. Četru vīru kompānijā laiks pagāja ātri. Katru dienu mānījām zivis citā ezerā un upes mierīgajos ūdeņos starp nebeidzamām krācēm. Tika piedzīvots tundrai netipisks karstums, kam sekoja odu, mušu un mušiņu ordas, polārajam lokam raksturīgās baltās naktis, kad saule tikai nedaudz paslēpjas aiz klints, bet gaišs ir visu diennakti. Bija pērkona dārdi un negaisa lietus bungu solo pa telts jumtu. Miglas vālu jaukšanās ar ugunskura dūmiem, kad kalnos uzmukusī ziemas elpa nolaidās sasveicināties. Tika pievarēti 110km kājām septiņās dienās. Piedzīvotas neticamas copes no vienas vietas un pieredzēta foreļu barošanās ar viendienītēm no ūdens virsmas, kad mūsu spiningu vadītie mānekļi nesajuta ne viena pieskāriena. Visu izstāstīt un pieminēt nav iespējams, tas ir jāpiedzīvo, lai saprastu, bet daži brīži tika noķerti fotokadros, kuros vēlos dalīties.