Man pie mājas ir skaists ezers. Maziņš, ar tīru ūdeni, bet ar izteiktu dūņu kārtu. Kamēr ar mīļoto gaidām šajās dienās mazuli, nolēmu noskriet uz kādu stundiņu uz ezeru. Ezers man kā noslēpums. Dzīvo līņi, asari un līdakas, kā arī vēja zivtiņas. Biežāk asars necopē, kā copē;) Bet šodien olimpisko riņķu izskaņā, man par lielu prieku izdevās dvēseli pie bļitkiņas piesiet. Noteikti būs šogad video no šīs skaistās rietumvidzemes ūdenstilpnes. Varbūt par līņiem, varbūt par zaļsvārcēm, bet varbūt par kaut ko citu. Lai nu kā. Te daži asarīši no šodienas vēja, slapjā sniega, lietus.