Kādu laiku nebiju Babē, jo grūti panesu svelmi, piedevām vēl tur zāle līdz ausīm, bet tā kā vakar viens no negatīvajiem kritērijiem izpalika (beidzot man tīkami laika apstākļi iestājās :D), nolēmu ezeru apciemot. Pamatuzdevums bija noķert smukus asarus. Nolēmu, ka nelikšu lietā mazos rotiņus un gumijas, bet strādāšu tikai ar poperi un volkerīti - tā teikt virsmas mānekļiem. Ar šiem jokiem savā dzīvē esmu copējis dikti reti, pēdējo reizi entos gadus atpakaļ, tomēr, ja jau nolemts, atpakaļceļa nav! :) Diezgan ātri uz poperi sāka atsaukties asari. Nevar teikt, ka baigi lieli, bet kustība sākās, tas vien priecē. Tomēr nepagāja ne 10 min un mans poperītis palika dusmīgas līdakas mutē, kura to konfiscēja. Tā kā poperu man vairs nav, turpinājumā ķēru ar volkerīti. Copes bija, bet dikti jau bieži uz virsmas mānekļiem zivis šauj garām. Izskatās iespaidīgi, bet nerezultatīvi. Tomēr tavu brīnumu, mazais volkerīts man piemānīja šīs dienas lielāko zivteli. Rezumē sekojošs, biku asarus salasīju, bet nav tas uz ko cerēju un pusdienlaikā nolēmu pārslēgties uz līdaku, jo jutu, ka vējš pieņemas spēkā un virsmas mānekļus vairs nevar pielietot. Strādāju tikai ar mazajām gumijām uz ofset āķiem, jo dikti jau zems līmenis + gara zāle. Līdakas bija aktīvas, bet nevar teikt, ka kāri ķēra mānekli, bieži vien sākumā reizes trīs iebakstīja un tikai tad ņēma. Kopā pa 3,5 stundām piemānīju 8 līdakas (57, 60, 61, 69, 69, 70, 73, 85 cm). Vēl bija daudz tukšās copes un vairākas zivis nopūdelētas no kurām divas brangas madāmas. Zivis tusnīgas, laikam pēdējās pāris dienas aktīvi barojas. Visas zaļsvārces peld tālāk, asari uz pannas. Makšķerniekiem ne asakas, tiekamies uz ūdens! ;)