25.septembrī biju sava makšķerēšanas pulciņa audzēkņa aicināts uz copi viņa vecākiem piederošā lielā dīķī Daugavpils novadā- šoreiz piekritu un ļoti trāpīgi) Dīķis diezgan sekls ar retām bedrēm, savulaik tur bij mēģināts kūdru rakt, bet ar laiku aizaudzis, pills ar siekstām, krūmu saknēm, nu, interesants ūdens- ar izaicinājumu copmanim, tā teikt)). Viņi paši to par purvu sauc). Tur smuki asari un ruduļi, ir karūsa, un daudz mazu līdaciņu(20~40cm), labākie izmēri- tādas 1-2kg svarā. Viņam tētis stāstīja, ka esot tur kaut kad noķēris piecinieci, bet puika domāja, ka pūš pīles, lielās)) Nekas tīšām tur nav bijis audzēts vai uzturēts, pa reizei ir smakušas zivis pēc ziemas, nu tā, dīķis dzīvo savu dzīvi neiespringstot)
To svētdien vienā no iemetieniem, vadot tiogu(citā bildē uz plaukstas) baisa čakārņkrūma tuvumā, sajutu mazu knikšķi, nodomāju, ka pieskārās/ķeras gar sakni un es tā uzmanīgi ar spini.. lai neiesēdinātu, bet jau pēc sekundes kātā bija reakcija un līdaka galā. Sākumā, kad ne uzreiz varēja dabūt augšā, padomāju, ka varbūt tuvu divniecei, bet, kad sāka skriet projām, iezagās doma, ka varbūt kas lielāks. Mans laivasbiedrs (audzēknis) trīs reizes mēģināja ieķeselēt līdaku un, kad šī katru reizi uzdeva gāzi un muka, bija skaidrs, ka tur ir labi pāri trijniecei, bet pilna bilde pavērās, kad iecēlām laivā, bitīīītmatos.... Nebij cerēts tur vispār uz ko tāāādu. 2kg, nu varbūt 3+, bet gandrīz 6?! )))
Rezultātā: jauns personīgais rekords+ūdenstilpes rekords))
Plēsonis labs!
Bet neskopojies ar informāciju, uzraksti kur, ar ko, kā bija, cik svēra vai cik gara bija? Iedod bildei pievienoto vērtību.
Labs ir!)))
25.septembrī biju sava makšķerēšanas pulciņa audzēkņa aicināts uz copi viņa vecākiem piederošā lielā dīķī Daugavpils novadā- šoreiz piekritu un ļoti trāpīgi) Dīķis diezgan sekls ar retām bedrēm, savulaik tur bij mēģināts kūdru rakt, bet ar laiku aizaudzis, pills ar siekstām, krūmu saknēm, nu, interesants ūdens- ar izaicinājumu copmanim, tā teikt)). Viņi paši to par purvu sauc). Tur smuki asari un ruduļi, ir karūsa, un daudz mazu līdaciņu(20~40cm), labākie izmēri- tādas 1-2kg svarā. Viņam tētis stāstīja, ka esot tur kaut kad noķēris piecinieci, bet puika domāja, ka pūš pīles, lielās)) Nekas tīšām tur nav bijis audzēts vai uzturēts, pa reizei ir smakušas zivis pēc ziemas, nu tā, dīķis dzīvo savu dzīvi neiespringstot)
To svētdien vienā no iemetieniem, vadot tiogu(citā bildē uz plaukstas) baisa čakārņkrūma tuvumā, sajutu mazu knikšķi, nodomāju, ka pieskārās/ķeras gar sakni un es tā uzmanīgi ar spini.. lai neiesēdinātu, bet jau pēc sekundes kātā bija reakcija un līdaka galā. Sākumā, kad ne uzreiz varēja dabūt augšā, padomāju, ka varbūt tuvu divniecei, bet, kad sāka skriet projām, iezagās doma, ka varbūt kas lielāks. Mans laivasbiedrs (audzēknis) trīs reizes mēģināja ieķeselēt līdaku un, kad šī katru reizi uzdeva gāzi un muka, bija skaidrs, ka tur ir labi pāri trijniecei, bet pilna bilde pavērās, kad iecēlām laivā, bitīīītmatos.... Nebij cerēts tur vispār uz ko tāāādu. 2kg, nu varbūt 3+, bet gandrīz 6?! )))
Rezultātā: jauns personīgais rekords+ūdenstilpes rekords))
93cm, 5.8kg. Kāts SG xlnt3, 2.4 7-25g, spole Mitchell avocet 4000, aukla nezinu, kautkāda 4x pītā ap 0.14mm, stīgas pavada, brūna tioga.
Kaut kā tā apmēram...)))
Nu re! Interesants piedzīvojums bijis Tev un tagad arī citi copmaņi, lasot aprakstu, varēs izdzīvot tās pašas emocijas.
Jā, piedzīvojums izvērtās makten necerēts))