Iepriekšējās divas vējainās dienas es labprāt aizšautu uz copi, bet kas tev deva, bij` jāstrādā un tieši šajās dienās, kas paredzami, Babītes zaļsvārces kāri kampa piedāvātos mānekļus. Nu nekas, nolēmu šodien ieskriet, primāri pārbaudīt asari un paralēli pamēģināt tikt pie kādas smukas līdaciņas. Iebraucu no paša rīta, līmenis labs, asari sameklēju ātri, bet nekādi nesanāca tikt pie smuka izmēra. Ar virsmas mānekļiem strādāt bija problemātiski, jo arī šodien pūta diezgan stiprs vējiņš. Visus strīpaiņus atbrīvoju, nolēmu pārbaudīt līdaku aktivitāti. Pirmo noķēru diezgan ātri un priecēja fakts, ka tā mānekli kampa kāri, nevis kā iepriekšējo reizi, kad zivis tikai sita pa to... Tomēr turpinājums nebija tik rožains, copes bija retas, bet, kā jau minēju, mānekli tās grāba no sirds. Līdz 11:00 sanāca salasīt normu, bet turpinājumā zivs aktivitāte pazuda vispār - ne mānekļu maiņa, ne dažādu lokāciju izvēle nedeva vēlamo rezultātu. Bija dažas copes gariem zobiem un tas arī viss. Nolēmu virzīties bāzes virzienā un pašās beigās pārbaudīt vienu perspektīvu vietiņu, kur parasti no rītiem asari pulcējas - mazums, kāds apmaldījies pēcpusdienas kimlaks gribēs uzēst launagā rotiņu :)) Paņēmu smalko asaru kātiņu, uzlieku Vjunova kunga darināto rotiņu, iemetu klajumā, saule spīd, rotiņu labi redzu, bet te pēkšņi pamanu, ka tam seko melna torpēda... Šajā brīdī es nodomāju, ka tikai neizdomā paķert mānekli, jo katru gadu šajā vietā man brangas līdakas atņem asariem paredzētos rotiņus. Kas tev deva, pie pašas laivas līdaka platu muti ievelk rotiņu iekšā, es negribīgi pavelku kātu, rotiņš tai lūpā un tagad sākas īstais trādi rīdi - spole kauc, līdaka skrien, kur tai ienāk prātā, ar smalko auklu un kātiņu to tikai nedaudz sanāk piebremzēt. Labi, ka šīs sezonas sākumā PE 0.3 auklu nomainīju uz PE 0.5, jo ar iepriekšējo vispār bija bezceris. Nerakstīšu pārāk gari, bet viegli mums negāja, tomēr tavu brīnumu, pēc aptuveni 10 minūšu cīņas, sanāca madāmu iemānīt uztveramajā. Domāju būs galīgi piekususi, bet pēc brīža tā atkal trako kā negudra. Bet nu jau par vēlu, sākumā fotosesija un tikai pēc tam mājās :P Kā izrādījās, šodien ar smalko rīku es tiku pie dienas lielākās zivs... Arī tā gadās, izmēram nav nozīme :D Nu tad īss rezumē - makšķerēju ar mazajiem (un ļoti mazajiem) mānekļiem, tiku pie 6 līdaciņām: 54, 57, 59, 70, 92, 98 cm. Visiem ražīgu atlikušo darba nedēļu, tiekamies pie ūdeņiem! ;)