Jā, par līmeni nav ko runāt, bet zivis dabūt var. Saule spīd, ūdens dzidrs un foršākais ir tas, ka līdz ar ūdens dzidrību var labāk redzēt zivis, kas tur baros dzīvojas vai nopeld gar laivu. Diena iesākās veiksmīgi: sapali, asarīši, līdaciņas - standarta lomi. :D Tētis man iekabināja ar noķerto zivju daudzumu, bet nu es vēl nebiju gatava mest plinti krūmos. Uz pēcpusdienu parādījās arī neliels lietutiņš, bet labi vien ir, Upei veselīgi un arī zivīm labāk. :) Lēnām jau diena iet uz beigām, kāda stunda vēl palikusi ko braukt pa upi, nevar nebūt nekas lielāks un labāks, vajag tikai ticēt! Jātaisa iemetiens pie neliela sanesuma, koka saknes. Plunkš vobleris ūdenī, taisu pāris griezienus un IR, kaut kas ir. :D Bet nevarēju uzreiz saprast kāda zivs suga, jo tāda vieta, kur varētu arī sēdēt meža vimba ( ko arī es gaidīju un visu dienu vaktēju). Nu, protams, kas tur vēl varēja būt. Līdaka. Tā, kā tētis man iekabināja noķerto zivju daudzumā(8gb),es tur vilkos līdzi un mēģināju, kaut kā pārspēt skaitu. Nu un tad, es viņam iekabināju kvalitātē. Paskatījos uz tēti ar izbrīnītām acīm, un teicu - Ir smuka, ņem uztveramo tīklu. Tētis vēl projām iesmīn par manu sejas izteiksmi. Bet nebija nemaz tik liela - 2,270kg ( 73cm), sabildēta, sabučota, lai peld tālāk. Dodamies tālāk arī mēs, vēl priekšā vietas, kur jābūt meža vimbai. Vēl ceru uz meženi, tik ātri nepadošos, jo šodien viņas redzēju peldam, normāla izmēra meženes. Nu labi, vismaz ir viena laba līdaka,izņemot sapalus un asarīšus. Vismaz varēju vairs nejusties tik zaudējusi. Meženes ir gudras zivis, tāpēc jāmet tālie metieni. Metu veiksmīgi tālo iemetienu, divi griezieni un galā uzsit viņa, nu tāda lāpsta. Paņēma uz 0,2 monofīlas auklas, YO-ZURI. F vobleri. Kāts - Salmo, 3-15gr ( cīnītājs/ izdzīvotājs). Manai labajai rokai, trenerim, asistentam un airētājam TĒTIM, diezgan ātri izdevās iesmelt viņu uztveramajā tīkliņā, savas 5min aizgāja. Pagāja trīs gadi un beidzot, atkal es satiekos ar viņu, beidzot. 2020.gadā es uzstādīju savu REKORDU. 3,875kg smaga mežene. Bet šodien, nedaudz pietrūka, lai pārspētu rekordu. Un Arī par šo svaru es ļoti priecājos, jo tā, tāpat nav tik maza meža vimba. Nu tad mammītes svars bija 3,665kg. Lai gan, es priecājos par visiem lomiem ko noķeru, pat, ja tā ir aizķerta mailīte. :D Ceru, ka drīz kritīs mans personīgais rekords, un ja nāksies gaidīt piecus gadus, gaidīšu (bet cerams nebūs tik ilgi jāgaida) Bet es cītīgi pie tā strādāšu un iešu uz savu mērķi, uz savu lielo meženi. Ticiet sev, saviem sapņiem un trenējam pacietību, jo uzreiz visu nevar dabūt, lai cik ļoti gribētos. :) Ne asakas!