Šorīt 3 reizes atmetos, bet tomēr nolēmu braukt. Vējš nebija patīkams, bet kà izrādijās dabā, ne tik traki. Aizvēja pusē. Jau sākumā nospriedu, ka darbošos tik pa kanālu, jo tomēr no lielajiem Lielupes viļņiem ir respekts un tā līdaka nav man tik svarīga. Kas deva, kanālā ne copa, nospriedu vēl 10m un jāmet mierā, tā lēnām jau biju upē un tik devos uz priekšu. Lai gan nekā jau nav un ķert līdaku Lielupē uz mētāšanu, ja nekā nav, man liekas max depresīvi. Lai vai kā pus stundiņa man uzspīdēja veiksme. Sākumā uz buster jerku, nākamo aiz baby, pirmā 58 cm, pēc tam āķis ar zvīņām, mieru nelika mīļās 7 collu sawamurkas. Tad nu arī uz to tika, 87 un 79cm, ar dažu metienu starpību, tik cik krāsas pamainīju. Nu jau likās met un velc, pārkūlos uz otru krastu, uz īstajām vietām. Pietika ar desmit minūtēm, lai saprastu, ka ir jābrauc atpakaļ aizvēja pusē. Skaidrs, ka copes vairs nebija un devos mājās. Ne asakas arī Jums!