Interesanta diena pie upes, visu dienu likās viss ir slikti, beigās kaut kas salasijās. Sākums jau bija super, cope uz jaunu dzelzīti pirmajā metienā, liekas upes vidū kūļājas tīri smuks spožais, kāpēc izdomāju, ka vajag aizpīpēt un tad vilkt ārā zivi, nezinu, bet zivs protams jau vairs nebija galā. Tad ilgs klusuma periods, liekas upe kā izmirusi, un tad pēkšņš bams, stiprā straumē forši vilkt, bet skaidrs jau, ka nav spožais, rezultātā paresns vecītis. Žēl, bija doma - ja spožais tad šis uz svētku maizītēm ies. Nogurums arī klāt, bet gribas to maizīšnieku :D pieteicās, uzreiz skaidrs, ka spožais un superīgs izmērs, pie krasta vēl uzfilmēju viņa dejas, un tad, kad sniedzos pakaļ, uzradās spēki pēdējiem virpuļiem un nost bija. Sen nebiju tā pārdzivojis par aizgājušu zivi :D pēc tam gan jau bija principa jautājums, un vēl viens neliels spožais un un 56 cm spožais uz mājām, liels jau nav, bet garšīgs būs. Priecīgas Lieldienas!