Vakar rīts iesākās ar kuplu aļņu ģimeni mežā. Stāv un skatās, līdz palēnām pazūd mijkrēslī. Laiciņš patīkams, ap nulli, apmācies, ledus arī labs. Izurbju āliņģus un sāku copēt. Copītes kūtras, āķītis vai nu lūpiņā vai blakus. Ņem negribīgi. Tie lielākie protams ar tādu zolīdu kampienu. Reti, bet patīkami. Jāpaurbjas,jāpameklē. Kur ir, tie arī paņem. Spēlīte jāpiemeklē. Tā arī pa visu dienu vienu smuku bariņu pietaupīju uz bildi. Lai aug, lai labi nārstojas un vairojas. Ne asakas