Izskatās pēc kazes.

Kazes apraksts no www.latvijasdaba.lv

Apraksts. Ķermenis samērā slaids, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz augšu. Mugura zilgana vai pelēcīgi zaļgana, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spura un anālā spura var būt dzeltenīga vai sārta.

Morfoloģija. D 2-4/5-9, A 2-3/23-31, P 1/13-17, V 1-2/5-8, C 19, l.l. 88-121, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 15-24, vt. 44-54; Latvijā D 7, A 25-28, l.l. 105-115.

Izmēri. L-60 cm, W-3,5 kg; Latvijā l-37 cm, W-0,5 kg.

Atšķirīgās pazīmes. Sānu līnija zig-zagveida. Krūšu spuras ļoti garas, mugu-ras spura izvietota tālāk par anālās spuras sākumu (skat. citas karpu dzimtas zivis).

Bioloģija. Anadroma saldūdens zivs. Uzturas baros. Lielākas koncentrācijas veido nārsta laikā un izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā mazaktīva. Novērota līdz 500 km tāla migrācija. Pamatbarība: zivis, bentoss, planktons un ūdenī iekrituši kukaiņi. Sasniedz 20 gadu, Latvijā 12 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 1-7 gadu vecumā, sasniedzot 16-28 cm garumu (l). Auglība 1-152 tūkst. ikru. Nārsto aprīlī-jūlijā (ūdens t° 8-26°C) no 10 cm līdz 9 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts smilšainās vai zāļainās vietās upēs vai jūras līčos (Kuršu jomā Lietuvā), kas ilgst 2-60 dienas. Ikri puspelaģiski vai pelaģiski, to attīstība ilgst 2-8 dienas (70 grāddienas).

Izplatība. Eiropa un Āzija. Latvijā jau kopš gadsimta sākuma tiek uzskatīta par retu sugu. Latvijā 2 eksemplāri konstatēti Mazajā Baltezerā (1929), 1930. gadā viens Dūņezerā vai Lilastes ezerā. Literatūrā attiecināta arī uz citiem piejūras ezeriem - Juglas un Lielo Baltezeru (1962), kā arī uz Gaujas baseinu (1960). 80.-90. gados atsevišķi eksemplāri noķerti Irbes grīvā, Lielupē un Ventā, jūras piekrastē pie Ventas, Irbes, Salacas, Daugavas un Vitrupes grīvām, kā arī Ķurmjraga tuvumā. 1993.-1995. gados vairāki eksemplāri noķerti Ķīšezerā.

Tā ir liela vīķe

Jaa taa ir viike,un starpcitu diezgan paliels eksemplaars :)