Beigu beigās izskatās ļoti normāli, mani tikai biedē tas smagais gals no drāts. Vai sīku copīti - pacēlienu, tas netraucē reģistrēt. Es iztieku pavisam vienkārši - izduru sardziņa galā caurumu un viss. Atliek tikai nokrāsot galu sarkanu ar melnām svītrām. Pirms tam ar smalku smilšpapīru piedzenu sardziņam plānumu, lai mazās mormiškas spēj noliek. Bet filmu izmantošanu sāku, kad nevarēju lavsānu dabūt. Turklāt lavsāns bieži ir par biezu :D

agrāk no bildēm taisītos pirku veikalā.ne visi varianti patika.bija gan ar durtajiem caurumiem,gan ar gumijas gredzentiņiem,pērlītēm utt.gumijas gredzentiņi mēdza pārplīst.ienāca prātā par stieples riņķīti.iepatikās.tas nelielais svars īpaši netraucē un ļauj agresīvāk uzspēlēt,kad vajag.ziemā pārsvarā trenkāju ašukus.baltās retāk un pārsvarā kaķam.:)lavsānu vienkārši pieskrāpēju ar tapešu nazi.melnie sardziņi uz baltā fona man ļoti patīk.arī filmas nav vienāda biezuma.

Agrāk arī no rentgena filmām taisīju, un tā kā mana mamma strādā rentgena nodaļā, tad filmas varēju dabūt daž ne dažādās. Vislabākās man likās kompjūtertomogrāfijas un magnētiskās rezonanses bildes - tās ir nedaudz plānākas par parastajām rentgena filmām. Bet tad sāku izmantot bungu plēves. Materiāls galvas tiesu labāks - pat ja salokās, var iztaisnot tā, ka neredz locījuma vietu. Taisīšanas process ir mats matā tāds pats, tikai metāla cilpiņas vietā galā urbju caurumiņu, bet tā jau ir gaumes lieta. Un lai stiprinātu pie makšķerītes, es izmantoju gabaliņos sagriestu krievu svečvadu.

Ja ir vēlēšanās,stieples cilpiņas vietā var izmantot resnu makšķerauklu.