27.sep
Raibie
80cm lasene, paņēma pie pretējā krasta iegrimušā alkšņa. Uzreiz pēc ķēriena uztaisīja sveci un vilka uz leju. Apturēt neizdevās un rezultātā sapinās mana krasta iegrimušajos zaros. Bet aukliņa tā pati 0,22 mono, kāts ML 2,4m 5-20g. Bridu klāt piņķerēt ārā, zinot ka tūliņ aizies, kā parasti šādos gadījumos. Kamēr lauzu zarus atbrīvojot auklu, šamā vairākus metrus zemāk kūleņoja pa virsu. Un te vēlreiz pārliecinājos par elestīgās mono auklas priekšrocībām. Smalku 0,1 pīto visdrīzāk ar asu rāvienu uz zara būtu pārcirtusi. Cīkstiņu pabeidzu kur paņēma, lasene laikam vēlējās atgriezties savā slēptuvē. Visa epopeja ilga ne vairāk par 5 min, bet iesvīst paspēju :)
Sulla, ehhhh, sen nebiju tā skaudis.
:)))
viepli!:DDD
Treknais PHE,ne?
vieplis> nekas nekas, vēl jau priekšā Daugavas smagsvari :) Protams to vilkšana klajā krastā kur svilpo vējš un apkārt maķ/nakuj "inteliģence" nav salīdzināma ar vienatnīgu pabradāšanu pa ainavisku foreļupi atvasaras saulītē, kad blakus burbuļo krāces un krasta ozolos rosās sīļi, bet virs galvas nolīkušajā alksnī čiekuriņus draudzīgā kompānijā loba garstītes, uzticīgi vērdamās tev acīs no pāris m attāluma :))
PHE!
:)))
Tā, nu apskatoties un vēl arī palasot, atzīšu godīgi-Man skauž!!!:)
Sulla, izbeidz vienreiz šitādas bildes krāmēt iekšā!!! :DDD