Apraksts. Ķermenis vārpstveida. Galva liela, no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Ķermenis kails, bez zvīņām, brūngans vai pelēcīgs ar dažādas formas tumšiem plankumiem. Krūšu spuras, muguras spura un astes spura ar tumšiem plankumiem.
Morfoloģija. D1 IV-IX, D2 13-20, A 9-15, P 12-16, V 1/3-5, C 13(18 ?), l.l. 30-39, sp.br. 4-6, vt. 31-36.
Izmēri. L-20 cm, W-60 g, Latvijā L-7 cm, l-6 cm, W-5 g.
Atšķirīgās pazīmes. Sānu līnija parasti sniedzas līdz astes spuras pamatnei. Vēdera spuras parasti bez tumšu punktu veidotām šķērssvītrām, to iekšējie stari garāki par pusi no spuru garuma. Vēdera spuru gali nesniedzas līdz anālajai atverei (skat. raibo platgalvi). Ķermenis kails, bez kaula plātnītēm, uz žaunu vākiem pa vienam vāji attīstītam dzelonim (skat. citas platgalvju dzimtas zivis).
Bioloģija. Saldūdens zivs. Uzturas pa vienai pie grunts. Aktīvāka tumsā. Dienā parasti slēpjas zem akmeņiem un citiem zemūdens priekšmetiem. Tālas migrācijas neveic. Pamatbarība - bentoss. Sasniedz 10 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 1-3 gadu vecumā, sasniedzot 4-9 cm garumu (l). Auglība 50-1330 ikru. Nārsto februārī-jūnijā (ūdens t° 7-12°C) seklās vietās. Raksturīgs vienlaicīgs (porciju) nārsts, kas ilgst apmēram mēnesi. Tēviņš veido ligzdu zem akmeņiem un apsargā to. Vienā ligzdā nērš ikrus viena vai vairākas mātītes. Ikru attīstība ilgst 12-35 dienas (218-250 grāddienas).
Izplatība. Eiropa un Āzija. Latvijā sastopama daudzās upēs un dažos ezeros, vietās ar akmeņainu gultni. Konstatēta Ķeguma ūdenskrātuvē (1956), 1991. gadā Rīgas ūdenskrātuvē, Drīdzī, Geraņimovas Ilzas, Rāznas ezerā, Rušonā un Sīverā (1959, 1960, 1963, 1967), kā arī Rīgas līcī (1908). Literatūrā attiecināta uz Sventes ezeru (1959). Ūdenstilpēs ar dūņainu gultni parasti nav sastopama. Daugavas augštecē (Baltkrievijā) sa-stopama platgalves pasuga - krievu platgalve Cottus gobio koshewnikowi Gratz., kurai sānu līnija nesniedzas līdz anālās spuras galam. Daugavas lejtecē (Rīgas ūdenskrātuvē) konstatētajai platgalvei sānu līnija sniedzas līdz astes spuras pamatnei. Konstatēta arī Baltijas jūras, Somu un Botnijas līča piekrastē. Rīgas līča piekrastē - ļoti reti.
RolisLiepaja> dikt šaubos, pārāk liels, 3. bildē tak redzams ka apmēram 30cm, bet platgalvei Latvijā jau 10cm ir daudz. Es esmu redzējis tikai zem 10cm. Šāda uz 30cm būtu tas pats kas 2m līdaka :) Domāju ka radniecīga jau ir, bet kaut kāda cita Cottidae suga. Varbūt kāds izlaidis no akvārija.
es domāju bildes vai pašu zvēriņu ja saglabāts vajadzētu aiznest speciālistiem, gadījums ir pietiekoši rets un interesants lai noteiktu precīzu sugu un atzīmētu kur šis dzīvojis. Gan dati tiktu papildināti gan rastos skaidrība.
un pareizaa atbilde ir - 4 ragu juras bullis - viens no vecakiem baltijas juras iemiitniekiem (biezhs iemiitneiks Rigas liicii). Bet taa ir tipiska JUURAS zivis. Nokjershana pie Jekabpils, ir vismaz jociiga, lai neteiktu speeciigaak. No zinatnes (un arii apskatoties vienkarshi kartee) - tur vinjam nav jaabuut
parazutis> točna būs tas 4ragu bullis, kaut kā nepievērsu uzmanību tiem galvas izaugumiem. Tik kā tas ticis pāri 3 Daugavas hesiem?! Vai nu kāds izlaidis no akvārija, vai arī normis7 lej :)
sama brekša krustojums............
Drīzāk tur ir sapārojies jūras velns ar rotanu un vēl visādiem nejauceņiem!
Atstāsi kā trofeju vai jau moš uz pannas uzmeti? Mož baigā delikatese izrādās:)
Iesaku aizsutit uz bior@bior.gov.lv Vismaz agrak vini ievaca daudz un dazadu info un pat ludz iesutit! Loti divains radijums katra zina,
Černobiļas cietušais ....
www.latvijasdaba.lv/zivis/cottus-gobio-l/
Apraksts. Ķermenis vārpstveida. Galva liela, no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Ķermenis kails, bez zvīņām, brūngans vai pelēcīgs ar dažādas formas tumšiem plankumiem. Krūšu spuras, muguras spura un astes spura ar tumšiem plankumiem.
Morfoloģija. D1 IV-IX, D2 13-20, A 9-15, P 12-16, V 1/3-5, C 13(18 ?), l.l. 30-39, sp.br. 4-6, vt. 31-36.
Izmēri. L-20 cm, W-60 g, Latvijā L-7 cm, l-6 cm, W-5 g.
Atšķirīgās pazīmes. Sānu līnija parasti sniedzas līdz astes spuras pamatnei. Vēdera spuras parasti bez tumšu punktu veidotām šķērssvītrām, to iekšējie stari garāki par pusi no spuru garuma. Vēdera spuru gali nesniedzas līdz anālajai atverei (skat. raibo platgalvi). Ķermenis kails, bez kaula plātnītēm, uz žaunu vākiem pa vienam vāji attīstītam dzelonim (skat. citas platgalvju dzimtas zivis).
Bioloģija. Saldūdens zivs. Uzturas pa vienai pie grunts. Aktīvāka tumsā. Dienā parasti slēpjas zem akmeņiem un citiem zemūdens priekšmetiem. Tālas migrācijas neveic. Pamatbarība - bentoss. Sasniedz 10 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 1-3 gadu vecumā, sasniedzot 4-9 cm garumu (l). Auglība 50-1330 ikru. Nārsto februārī-jūnijā (ūdens t° 7-12°C) seklās vietās. Raksturīgs vienlaicīgs (porciju) nārsts, kas ilgst apmēram mēnesi. Tēviņš veido ligzdu zem akmeņiem un apsargā to. Vienā ligzdā nērš ikrus viena vai vairākas mātītes. Ikru attīstība ilgst 12-35 dienas (218-250 grāddienas).
Izplatība. Eiropa un Āzija. Latvijā sastopama daudzās upēs un dažos ezeros, vietās ar akmeņainu gultni. Konstatēta Ķeguma ūdenskrātuvē (1956), 1991. gadā Rīgas ūdenskrātuvē, Drīdzī, Geraņimovas Ilzas, Rāznas ezerā, Rušonā un Sīverā (1959, 1960, 1963, 1967), kā arī Rīgas līcī (1908). Literatūrā attiecināta uz Sventes ezeru (1959). Ūdenstilpēs ar dūņainu gultni parasti nav sastopama. Daugavas augštecē (Baltkrievijā) sa-stopama platgalves pasuga - krievu platgalve Cottus gobio koshewnikowi Gratz., kurai sānu līnija nesniedzas līdz anālās spuras galam. Daugavas lejtecē (Rīgas ūdenskrātuvē) konstatētajai platgalvei sānu līnija sniedzas līdz astes spuras pamatnei. Konstatēta arī Baltijas jūras, Somu un Botnijas līča piekrastē. Rīgas līča piekrastē - ļoti reti.
Cottus gobio L.
Palielināt attēlu
latviski: platgalve
angliski: bullhead (bullhead sculpin)
vāciski: Westgroppe
zviedru: stensimpa
igauņu: võldas
lietuviešu: paprastasis kūjagalvis
krievu: подкаменщик
Roli precīzi,intereses pēc pajautāju googlē šo latīņu nosaukumu.Pēc attēliem īstais.
bet tad jau rekordliels, ja rakstīts:
Latvijā L-7 cm, l-6 cm, W-5 g
RolisLiepaja> dikt šaubos, pārāk liels, 3. bildē tak redzams ka apmēram 30cm, bet platgalvei Latvijā jau 10cm ir daudz. Es esmu redzējis tikai zem 10cm. Šāda uz 30cm būtu tas pats kas 2m līdaka :) Domāju ka radniecīga jau ir, bet kaut kāda cita Cottidae suga. Varbūt kāds izlaidis no akvārija.
Nu no tās platgalvju sugas viņš ir - vēl ir Raibā platgalve, kas arī ir konstatēta vairākās upēs Latvijā.
es domāju bildes vai pašu zvēriņu ja saglabāts vajadzētu aiznest speciālistiem, gadījums ir pietiekoši rets un interesants lai noteiktu precīzu sugu un atzīmētu kur šis dzīvojis. Gan dati tiktu papildināti gan rastos skaidrība.
un pareizaa atbilde ir - 4 ragu juras bullis - viens no vecakiem baltijas juras iemiitniekiem (biezhs iemiitneiks Rigas liicii). Bet taa ir tipiska JUURAS zivis. Nokjershana pie Jekabpils, ir vismaz jociiga, lai neteiktu speeciigaak. No zinatnes (un arii apskatoties vienkarshi kartee) - tur vinjam nav jaabuut
parazutis> točna būs tas 4ragu bullis, kaut kā nepievērsu uzmanību tiem galvas izaugumiem. Tik kā tas ticis pāri 3 Daugavas hesiem?! Vai nu kāds izlaidis no akvārija, vai arī normis7 lej :)