(Trūkst kaut kā sarkana, ne?) Pamērcēju 10nm āķi ar vienu balto turpatās pie krasta un ar tasutes un veiksmes palīdzību sagādāju 3 mailītes. Vienu uzspraužu sliekas vietā un palaižu peldēties lielasaru rajonā gadījumam "ja nu kas". Turpinu fīderēt, copes paliek arvien kaprīzākas, mainu kumosa lielumu arī piešpricēju slieku, vairs nav ar ko eksperimentēt, ja nu vienīgi ar pavadiņu garumiem un diametriem, bet tik izlepis neesmu, vai vienkārši esmu slinks. Pa vidu tirkš-tirkš copītēm ir arī lēnie stiepieni, nu gluži kā brekšu papiem raksturīgs, bet neizdodas iestādīt nekādi. Ai, kā noderētu ķikuri tagadītēs, cik reizes tie nav pasākumu pavilkuši uz augšu. Sajūta, ka zivītes ēst nevēlas bet cenšas tos tārpus pārmācīt. Ķipa - labais āķis, labais āķis, divi asie kreisie, bet labais no apakšas pa zodu neseko. Tā es tur sēžu un skaitu: labais, labais, kreisais, kreisais, labais; labais, labais, kreisais, kreisais, labais; labais, labais, kreisais, kreisais, labais .... Pa vidam pamanās arī ko nokautēt.