Barību vel izgreznoju ar pinku un motiļu pērlītēm, piesienu pie fīdera ~ 40 cm 0,15mm pavadu (vēlāk pārgāju uz ~70 cm dēļ kaprīzajām copēm, bet rezultātu nedeva. Iespējams pavadiņas diametru vajadzēja izvēlēties nedaudz šaurāku uttt., bet tā kā mans slinkums un vienkāršums ir kļuvis par apkaunojošu tradīciju, tad es nekādus savādākus rīku eksperimentus nevaicu, bet ar nodurtu galvu un tumšām brillēm turpināju "copi"), to paš' 10nr āķīti, kuru iekārtoju dažu sarkanbaltsarkano un jautro meksikāņu puišu- ķikuru sabiedrībā un laižu uz krasta kants apakšas pusi, jeb /štuceri es izslēju debesīs, bet galus ūdenī/. Viens, otrs, trešais desmitais un īsi pirms 6:00 pirmā cope, kuru neizdodas realizēt. Fiksi pārlādēju un šauju velreiz, šoreiz tāds līgans tirk tirk ar konrētu pavilcienu, piecērtu un IR!! Nu tāds, nebūt baigais, bet jebkurā gadījumā patīkamāks izmērs par Lielupes pliču armijas ierindniekiem. Džeks, iespējams vel pubertāti nesasniedzis breksēns, ap puskilo. Laižu atkal peldēties, pavilcieni smuki, bet atkan nu tādi ne līdz galam, es tik lādē, mainu ķikurus (atkāpe: fāāāk, Barca pakāsa), jeb mēģinu apvienot tos draudzībā ar 1 pinku, ar 2 pinkiem, ar 1 mušenieku, ar vel vairākiem mušeniekiem, ar baltajiem mušeniekeim, bet varbūt sarkanie tev patiks labāk, ahā Jums patīkās vieniem pašiem??!! Nekā nebij', vārgie pievilcieni turpinās, tāpēc nolemju palikt pie rīta veiksmes kumosa, kurš izskatījās šadi: uz āķa kātiņa gareniski uzvērts baltais, tad viens aiz dupša aizsprausts sarkanais, tad ~ 8-10 ķikuri un kronim vel 3 baltie, kuriem, diemžēl, āķis arī tiek izvērts caur pakaļu. Praktiski šadu kombināciju arī izmantoju visu copes laiku, nu tikai nedaudz pa reizei pamainot ko krāsās un attiecībās. Runājot par pludiņmakšķeri: tā ik palaikam piedriblē, ik pa laikam izvelku apsūkātas sliekas un arī pa kādam asaru bērnam, bet lielasari drošvien spēlē "Pēdējais pāris šķirās" kaut kur upes palienās.