Pirmie soļi mikrodžigitismā. Aizminos pāri upei ar feļļuku līdz vienai slavenai makšķerbodei pēc pirmā mikrōdžiga kāta. Izkratīju veselus trīs un paņēmu tīkamāko - tumši sarkano. Aizminu apakaļ līdz saulanajam centram un izštukoju ka neviens man neliedz pavicināties ar jauno ieroci publiski. Uzštellēju divtūkstošo špolīti, kautkādu nullastoņ pīto, piecgramu džigiņu un sarkanbaltu 3cm tvisterīti. Un uz trešā metiena "čau, Rasmiņ!" - mans pirmais kaulaģīmis mūžā. Atdevu bērnunamā...