Kamēr tur krāmējos, man tas kāts sāk dancot pa laivas bortu. Vells, neko neredzēju! Superātrā reakcija nostrādā, piecērtu ir un taj' pat laikā nav. Velku. Juris: "Sačoku vajadzēs?", ES: "Nē, aizgāja!" Pievelkot izrādās, ka nebūt nē, galā tirinās ~ 100gr smags cietumnieks. Palaižu šamo paaugties un ir laiks ieraut kād' visīt', par godu pirmajai zivij! Lietus vel aizvien mērcē. Tad atkal, kamēr šo un to, viena no Jura makšķerēm ar notirinās pa bortu (galīgi esam uzvilkušies un copes nemanām), bet pa tukšo šoreiz. Ir vērts atkal ieraut. Lietus pierimst, bet austrenis savu spēku nav zaudējis un velk tieši sejā.