7.feb
Zemledus Cope
Iedvesmojoties no Zelta Bārdas, uztaisīju sev vieglajiem žibuļiem balalaiku ar ogļšķiedras kātiņu. Pie pirmās copes piecirtu tik enerģiski, ka kātiņš sadalījās... Ar kātu divās daļās izdevās tikt vēl pie 4 asariem. Šis lielākais- ap 20cm. Radās ideja, kā iestiprināt ogļšķiedras kātiņu balalaikā, lai tai nerastos pārslodze savienojuma vietā. Ja pāris copes izturēs- pastāstīšu.
Ja nav noslēpums, uz kura ļadus biji? Vējupe staigājama? :)
Uz Vējupes vēl neesmu bijis, bet trešdien ap peldvietu veči pie krasta sēdēja. Vieta- Ādažu apkaimē :)
Vietu publiski nedrīkstu atklāt, savādāk mani vai nu kaut kur uzkarinās, vai pastums zem ledus ;)
Nu skaidrs, zināma man tā apkaime :)
Es jau otro gadu bļitkošanai lietoju balalaikas (gan ne plastmasas, bet putuplasta) ar ielīmētu oglekļa spici un ne tuvu nekas līdzīgs nav atgadījies... I zivju pietiekami daudz dažādu izvilkts... Bremzītei jau arī biku jāseko, lai ja kas rupāks galā, lai auklu spolīte padod :)...
Notestēju, ka oglekļa spicīte nav jāielīmē, bet tai jāaptin tik daudz papīra līmlentas, ka tas bez luftes iespraužams paredzētajā "ligzdā". Tad oleklis neatspiežas vienā punktā pret plastmasas kanti un nelūzt...
Iespējams, ka putuplasts kaut cik noamortizē, jo kā jau minēju, man nav bijis problēmu un asaru (kā arī pa kādai līdaķelei) pārvalkāts padaudz.