Varcakot, akal nolēmām ar čaļiem urbt uz Ventu un atklāt makšķerēšanas sezonu no laivas! Mērķa zivs, protams, līdaka. Jau kādu laiku īstais copju varonis ir mūsu akumulātoriņš. Tas ir Čehu ražojuma 80 ampērstundu svina hibrīds. Iegādāts pa 65 latiem pirms 3 gadiem. Kā norāda zīmējumi uz korpusa - paredzēts jahtu un invalīdu ratiņu startēšanai. "Mazais" slavens palicis ar to, ka neskatoties uz trīs sezonu absolūti nepieklājīgu attieksmi - daudzām izlādēšanam līdz "nullītei", neadekvātu lādēšanas režīmu izmantošanu - joprojām trīs vīrus laivā "čalītis" spēj vadāt pa ūdeņiem joprojām 5-7 stundas. Lieki piebilst, ka modernā fīča "zaļā actiņa", kas liecina par aķīša veselību, jau vienu sezonu lūr uz mums ar "baltu aci" jeb "need for repair". Izdzīvotājs ar Lielo burtu! Upes krastā esam ap 16:00. Ieraugot to kafiju, par ko pārvērtusies Venta, ticība, ka līdaka ieraudzīs mūsu mānekļus - pazūd. Arī makšķernieku Evijas ziedes "Strike Pro" esamība ticību neatjauno. Tā kā līdzi paķērušies arī pāris bušu kāti ar testu līdz 200g - tiek nolemts - sēžam krastā uz vimbām! Sataisu no Sera Grabovska televīzijas šova noskatīto sistēmu "parastā gruntene" - 10 latu bušu spolīte, nulltrīspieci monoaukla, galā 100g svina piramīdiņa un virs tās - ik pa 40 cm - divas bik īsākas pavadas ar palieliem "a ļa" karpu āķiem. Ēdienkartē šoreiz trīs delikateses - 8-10 balto tārpu pušķītis, 3-5 šļieku pušķītis un Rimčuka svaigo tīģergarneļu pusītes ar bik piekapātu ķiplociņu. Garneļu kumosi sanāk tieši tik lieli, cik mūsu ambīcijas. Ieplankšķinu sistēmu upei apmēram pa vidu. Straume tāda, ka aukla nostiepjās kā ģitāres stīga. Iekaru zvaniņu un sāku riktēt otru kātu. Nepaiet ne 5 minūtes, kad Ērika Kleptona cienīgos toņos zvaniņš sāk spēlēt savu dziesmu. Maziņš piecirtiens un tīīīnam iekšā! Ar amerikāņu makšķernieku cienīgu brutalitāti krastā tiek izcelta mana pirmā vimba mūžā - skaists vismaz puskilogramu liels ekzemplārs. Paņēma uz garnelītes. Ar sajūsmu pabeidzu riktēt otru kātu un iežvadzinu sistēmu upē. Pēc dažām minūtēm kāds zvana. Ja zvana - jāpaceļ! Un tieku pie otras tikpat skaistas asaku buntes! Šoreiz paņēmusi balto tārpu pušķi! Sajūsma, aplausi, "dod pieci" nerimstās! Pus stundiņas laikā seko vēl daži "oj, nepareizi piezvanīju", bet tad viss apklust. Eju pakaļ follijai, sīpoliņiem un paprikai... :)