Šodien izlēmu paskatīties kas notiek manā dežurezerā. Ezeram raksturīga sava veida "anabioze" vēlā rudens/agrā pavasara periodā kad cerēt pat uz mazāko muļķa raudu nav vērts (vismaz manā copes izpildījumā). Šīs siltās dienas lika man domāt, ka "atmošanās" varētu būt sākusies. Tādēļ paķēru mazo LJ Magic Sinker āķoto plastmasas zivteli jeb "vietējā ezera asaru bendi" un devos zivis lūkoties. Par to, ka ezers ir modies pārliecinājos brīdī kad aizcērtot automašīnas durvis, mazās pie krasta mītošās zivtiņas kā šautas bultas izleca no ūdens. Ar pirkstiem uztaisīju klikšķi, kas nozīmēja, ka copes sezona šajā ezerā varēs sākties. Brienu iekšā, pirmais metiens niedru līcī, baaaam irrr! Seko vairāki līdakas salto, kas par skatu!!! Velku, bremze atlaista vaļīgi, spoles tarkšķis liek sirdij pukstēt straujāk. Baudu spininga kāta trīcēšanu, šī knapmēra līdaka bija un ir viens ņiprs radījums. Prieku nedaudz izčakarē manas sievietes zvans, pie sevis noteicu: "nu nevaru es atbildēt tagad", toties mūsu mazo cīņu sāka pavadīt AC/DC - Thunderstruck melodija, tas lika atkal smaidīt. Perfekti! Pēc neilga brīža līdaka jau bija gatava tvērienam, nodomāju, ka "Makšķerēšanas noslēpumos" vai kur citur redzēju, ka līdaku nevar ņemt aiz žaunām jo tad žaunu vākus var iespiest un šamējā pēc tam vēl nosmaks. Tāpēc ķērienu gatavoju zemāk par žaunām, ar otro reizi tas izdevās. Zivs jau bija nedaudz piekususi tāpēc dusmas neizrādīja. Tad sekoja maza bildēšanās un pēc brīža līdaka saskaņā ar sirdsapziņu un MK noteikumiem bija atkal brīvībā. Cik nopratu pēc zivs slaidās formas, iespējams, tā jau bija iznārstojusi. Lūk tā iesākās mana 2014 gada atklāto ūdeņu sezona. Ķer mirkli, nevis zivi!