Bet nu kokam divi gali, ar bebru dambja nojaukšanu problēmas netiek atrisinātas. Šādā mazūdenī kā pašlaik problēmas tik vairojas. Jo bebru dīķi ilgākā laika posmā uzkrāj milzums sanesu, smalku dūņu un smilšu, kurām dabiski vajadzēja lēnām skaloties pa upi uz leju tālāk uz lielajām upēm vai jūru. Nojaucot dambi nu šīs masas pēkšņi pārklāj potenciālās nārsta vietas pa straumi uz leju. Nebūs lieti un nekas neattīrīsies pie zema līmeņa. Cerēsim tomēr ka uzlīs tā pavairāk oktobrī.. Jaukt dambjus rudenī pirms ziemas pie zema ūdens līmeņa arī liels risks, jo ar dūņām un smiltīm tiek pārklāti foreļu un citu lašveidīgie ikri braslos un tie iet bojā.
vlDream> nu tā viss nav, ja jauc līdz gultnei tā pamatīgi tad ar laiku tam apnīk. Bebram kā jebkuram citam dzīvniekam izstrādājas refleksi un tas ielāgo ka šajā vietā kaut kas ar viņa būvi nelāgs notiek, neturās ilgi :) Tad šams mēģina akmeņus velt pa vidu, bet atkal kāds nokauc. Ar laiku tas pārcelsies uz kādu citu vietu, vai vispār necels. Daudzās upēc, kā Braslā piemēram un Amatas lejtecē tie dzīvo krasta alās un nemaz neceļ dambjus, ja nu tik mazās pieteciņās, strautiņos un grāvjos.Bet protams visefektīgākā ir medīšana. Šogad Latgalē apsekoju milzu dambi uz strautiņa, pamestu jau pāris gadus. Mednieki vienkārši izmedīja vairākas saimes apkārtnē, nu dambim pa vidu palos izrauts caurums kas netiek vairs aizlāpīts. Bet tas turējās vairāk kā 10 gadus, apmēram 20 m plats. Mežs nonīka vairāku hektāru platībā.
ir ir traki ar to ahoj kungu...... es jau vairāk kā 10 gadus jaucu cauru gadu aizsprostus līdz riebumam ... tas ir mazās upītēs dīķos un apludinātās pļavās... 99 % ir uzcelts vietā .. ne visus var nojaukt līdz galam... ir vietas kur sen senos laikos senči pļāva sienu un bija blakus maza upīte kā rezultāta ar laiku viss izmainas un bebri apludina un uztaisa aizsprostu 20 platumā....... un upes platums ap 3m .... pārejais ir pļava.... upes vietu atbrīvo bet pārejais paliek.. pēc laika skaties jau atka uzūvējis... skādi taisa ne tikai pašai upei bet gan mamma daba apludinot zemi un mežus... drīz būs tā ka bebri medīs medniekus ...
Nu bet viss nosacīti, zinu daudzus ornitologus kas priecājas par bebru darbošanos, redz palielina bioloģisko daudzveidību, melnajam stārķim piemēram patīk tādi beru dīķi mežos kur baroties :) Kurzemē tajos vairojas koku vardes.
ar pareiziem instrumentiem (dārza dakšām) darbs sokas raitāk.
Malači, tā turpināt.
Bet nu kokam divi gali, ar bebru dambja nojaukšanu problēmas netiek atrisinātas. Šādā mazūdenī kā pašlaik problēmas tik vairojas. Jo bebru dīķi ilgākā laika posmā uzkrāj milzums sanesu, smalku dūņu un smilšu, kurām dabiski vajadzēja lēnām skaloties pa upi uz leju tālāk uz lielajām upēm vai jūru. Nojaucot dambi nu šīs masas pēkšņi pārklāj potenciālās nārsta vietas pa straumi uz leju. Nebūs lieti un nekas neattīrīsies pie zema līmeņa. Cerēsim tomēr ka uzlīs tā pavairāk oktobrī.. Jaukt dambjus rudenī pirms ziemas pie zema ūdens līmeņa arī liels risks, jo ar dūņām un smiltīm tiek pārklāti foreļu un citu lašveidīgie ikri braslos un tie iet bojā.
netiek gan risinātas jo beris uzcels jaunu dambi ... cik esu jaucis visu laiku būvē vietā.... secinājumi ir ķert bebrus
vlDream> nu tā viss nav, ja jauc līdz gultnei tā pamatīgi tad ar laiku tam apnīk. Bebram kā jebkuram citam dzīvniekam izstrādājas refleksi un tas ielāgo ka šajā vietā kaut kas ar viņa būvi nelāgs notiek, neturās ilgi :) Tad šams mēģina akmeņus velt pa vidu, bet atkal kāds nokauc. Ar laiku tas pārcelsies uz kādu citu vietu, vai vispār necels. Daudzās upēc, kā Braslā piemēram un Amatas lejtecē tie dzīvo krasta alās un nemaz neceļ dambjus, ja nu tik mazās pieteciņās, strautiņos un grāvjos.Bet protams visefektīgākā ir medīšana. Šogad Latgalē apsekoju milzu dambi uz strautiņa, pamestu jau pāris gadus. Mednieki vienkārši izmedīja vairākas saimes apkārtnē, nu dambim pa vidu palos izrauts caurums kas netiek vairs aizlāpīts. Bet tas turējās vairāk kā 10 gadus, apmēram 20 m plats. Mežs nonīka vairāku hektāru platībā.
ir ir traki ar to ahoj kungu...... es jau vairāk kā 10 gadus jaucu cauru gadu aizsprostus līdz riebumam ... tas ir mazās upītēs dīķos un apludinātās pļavās... 99 % ir uzcelts vietā .. ne visus var nojaukt līdz galam... ir vietas kur sen senos laikos senči pļāva sienu un bija blakus maza upīte kā rezultāta ar laiku viss izmainas un bebri apludina un uztaisa aizsprostu 20 platumā....... un upes platums ap 3m .... pārejais ir pļava.... upes vietu atbrīvo bet pārejais paliek.. pēc laika skaties jau atka uzūvējis... skādi taisa ne tikai pašai upei bet gan mamma daba apludinot zemi un mežus... drīz būs tā ka bebri medīs medniekus ...
Nu bet viss nosacīti, zinu daudzus ornitologus kas priecājas par bebru darbošanos, redz palielina bioloģisko daudzveidību, melnajam stārķim piemēram patīk tādi beru dīķi mežos kur baroties :) Kurzemē tajos vairojas koku vardes.