"Halo, tu neesi līnis. pat ne breksis!" Sailgojos vienkārši paraudzīties uz pludiņu.... iegādājos fotogēniskāko, nospriedu - nu nē, arī kātiņš jāpiemeklē atbilstošs, man tādi smagnēji vēdzeļrīki tikai izdzīvojuši. Paķēru vieglo salmo bolognēzi, lai tā slinki paraudzītos uz lielo balto zivi, kas pludu ņem pār plecu un lēni stiepj prom. Aizbraucu saullēktā uz Ventu tāds sasapņojies, atbilstoši izpratnei vietu izvēlējos un iebaroju kā uz līni. Un tiešām - sāk slīdēt smuki sāņus pluds, piecērtu un saprotu - jā, ir beidzot līnis virs 50... Pat 60, kā izrādās, tikai līdaka. Tad vēl viens zemmērs, kas redzams bildē un devās paaugties. Abām āķi kaut kur dziļi rīklē, bet nenokodās (klasiski būtu laikam apgalvot, ka zobus maina). Kad trešā tomēr nokodās, sapratu, ka veiksmes daudzums šodien izsmelts. Ēsmā slieka, kukurūza - ēst viņām nav ko. Lielā zivs devās uz pannu izpirkt grēkus, jo diemžēl jaunais kāts lupatās (būtu izturējis, bremze bija ok, ripa pamatīga, bet atsitās pret zaru krastā).