Nemaz nevajag ziemeļu kārklu, šovasar tepat Latvijā pie palielas foreļupes uzdūros uz necaurejamiem džungļiem. Tāds slīps ielejas krasts kur vējgāzēs salauzti krustām šķērsām veci lieli koki. Pamežā biezi saaugušas ievas un bārbeles (uz to ērkšķiem var uzplēst jebkuru brienamo) un viss vēl sapīts kopā ar apiņiem. Otrs krasts vēl stāvāks ar mālainiem atsegumiem, pa gultni brist nevarēja jo upei garš un dziļš rāmais posms kur pakrastēs vēl bebru alas. Pāris stundas spītībā palauzos, jo vieta vispār vilinoša ar dziļajām bedrēm, līdz nācās kapitulēt, pirmo reiz pa entajiem gadiem. Izkāpu ārā no ielejas un apgāju posmu pa augšu mežā. Biju saskrāpējies, izmircis sviedros un nikns, jo tā arī neko tur nedabūju :)
Somijā pie kādas upītes bija līdzīga situācija. Upē daudz ālantu, bet krūmi gar abām malām. Tad nu es darīju tā, kritu ar visu augumu virsū un vēlos uz malu nost, un tā uz priekšu.
upes šeit bieži ir dziļas jau ie paša krasta, iebist nav kur, ši mazā upīte bija pārbrienama ar veidaresu dažās vietās. Kārklu problēma ir tur, ka ja pat tu vari iemest tad zivi izvadīt pie krasta nav kur, viss momentāli kaut kur sapīsies. Es šados gadījumos skatos kompleksi gan uz vietu kur iemest un izvadīt mānekli, gan kur noparkot iespējamo lomu.
Nemaz nevajag ziemeļu kārklu, šovasar tepat Latvijā pie palielas foreļupes uzdūros uz necaurejamiem džungļiem. Tāds slīps ielejas krasts kur vējgāzēs salauzti krustām šķērsām veci lieli koki. Pamežā biezi saaugušas ievas un bārbeles (uz to ērkšķiem var uzplēst jebkuru brienamo) un viss vēl sapīts kopā ar apiņiem. Otrs krasts vēl stāvāks ar mālainiem atsegumiem, pa gultni brist nevarēja jo upei garš un dziļš rāmais posms kur pakrastēs vēl bebru alas. Pāris stundas spītībā palauzos, jo vieta vispār vilinoša ar dziļajām bedrēm, līdz nācās kapitulēt, pirmo reiz pa entajiem gadiem. Izkāpu ārā no ielejas un apgāju posmu pa augšu mežā. Biju saskrāpējies, izmircis sviedros un nikns, jo tā arī neko tur nedabūju :)
Ir, ir pie mums arī džungļi...
Somijā pie kādas upītes bija līdzīga situācija. Upē daudz ālantu, bet krūmi gar abām malām. Tad nu es darīju tā, kritu ar visu augumu virsū un vēlos uz malu nost, un tā uz priekšu.
upes šeit bieži ir dziļas jau ie paša krasta, iebist nav kur, ši mazā upīte bija pārbrienama ar veidaresu dažās vietās. Kārklu problēma ir tur, ka ja pat tu vari iemest tad zivi izvadīt pie krasta nav kur, viss momentāli kaut kur sapīsies. Es šados gadījumos skatos kompleksi gan uz vietu kur iemest un izvadīt mānekli, gan kur noparkot iespējamo lomu.