Tā sanāca,ka ceļojumā uz Maltu nebija nopirkta bagāžas biļete. Noskopojos! Tādēļ manas makšķeres palika mājās. Cerēju,ka nokļuvis galā kaut ko sadomāšu,jo āķi, auklas un svariņi man bija līdzi. Apmetos apartamentos. Laiks nebija visai labs, tā kā tas bija marta sākumā.Vietējie šķendējās par auksto laiku, arī apartamentos bija drēgns.Lai īsinātu laiku un sasildītos-devos pārgājienā gar jūras krastu.Vietējie ar makšķerēm ķēra sprīdi garas zivtiņas.Apsēdos lai viņus pavērotu un izdomātu kādu plānu īstenot lai tiktu pie kādas zivtiņas.Te manu uzmanību piesaistīja kāds zēns, kurš meta jūrā gruntenes, kuras bija no veļas striķa resnuma, pītas kaprona auklas. Galā bija automašinas svece un resnas makšķerauklas pavadiņā iesiets brangs āķis. Uz āķa uzsprausta zivs galva. Viņam bija trīs gruntenes, tiklīdz viņš iemeta trešo, tā devās pārbaudīt pirmo. Tā tas turpinājās,kamēr tika aprauti āķi,tad viņš devās mājās. Protams devos parunāties un ievākt informāciju par tik savādiem rīkiem un ķeršnas manierēm,arī par zivi uz kuru tiek liktas cerības.Zēns bija draudzīgs un runātīgs,viņš teica,ka ķerot murēnas.Tās esot ļoti stipras zivis un ar viņām joki mazi.Ja iekož sāp ilgi! Ieguvis nepieciešamo informāciju,tirgū nopirku mailes un drīz biju krastmalā ar gruntenēm. Protams copes bija, bet ''jūras čūsku'' ārā dabūt neizdevās.Vienu grunteni atstāju pa nakti. Rīta gaismā gāju lūkoties.Tādus mezglojumus nebiju vēl redzējis. Uz āķa bijusi murēna,vai zutis. Viss gļotains, aukla izturējusi, bet viss jāpārtaisa. Nākošo dienu pavadīju jūras krastā, cerībā noķert murēnu. Kāds vietējais arī centās,bet pēc stundas devās mājās sakot ka nebūs copes,jo laiks par skaidru. Es plinti krūmos nemetu,gaidīju...Beidzot aukla mazliet pakustējās...piecirtu...aizķēries aiz klintīm!Tomēr,kad uzmanīgi apskatījos dzidrajā ūdenī ievēroju, ka āķa galā ir gaidītais čūskulēns,bet no klits plaisas ārā tikai ķads sprīdis no murēnas.Viss zivs ķermenis atrodas alā un stingri turas pretī.Nostiepu auklu un sāku gaidīt. Pēc brīža kādu sprīdi izdevās pavilkt uz savu pusi,tad vēl, vēl. Tā lēnām murēna padevās.Kad izcēlu krastā, murēnas locīšanās bija kā zutim, bet viss viņas naids un zobu asums tika tendēts uz mani.Protams es aizstāvējos,kā mācēju.Ļoti skaista,ļoti stipra,cienījama, garšīga, asakaina...