Svētdien šo maratonu sarunājam noslēgt ar Juri. No rīta vējš gan šamo aidzen apakaļ uz pēļiem un pret skarbo vilni airēju viens. Vīķes vakar daudz saķēru, par to neraizēju, bet par viļņu augstumu gan bik mans vaigs domīgs. Ar rīta gaismiņu parādās pirmās supper copes. Lēni konkrēti stiepieni, bet bez rezultāta. Bija kādas piecas sešas tādas. Ta vel filejas apgrauztas un vīķes nospertas. Ap astoņiem jau škrobīgs domāju, ka šī būs tikai parasta svētdiena. Mēģinu laimi dziļāk bedrē. To tur atradu ap deviņiem, kur uz milzīgas vīķes, kas gan vairāk līdzinājās siļķei, ierubīju trīs komats trīssimt trīsdesmit kg žani. Pēc pus h velvienu. Svari rāda precīzi divi komats divsimts divdesmit kg. Zīmīgi. Lai gan solīja brāzmas ap 11m/s, samiņu ik pa laikam noklāj monstrozs vilnis. Pēc mirkļa akal cope un beidzot atrādās fileju zagļu prototips. Mazs mazītiņš redīsiņš. #visskaidrs. Paliek bik strjomna un laižos uz māju pusi. Laikam pārāk lielīgs arīdzan. Ja nu gadījuma kāds interesējas par mikroloģiju, tad makšķeri būvēju sekojoši. Pītā aukla 1.0# uz spoles, kas aprīkota ar baitrunner. Smagais spinings (casting w ar augšējo robežu >25gr). Uz auklas sienu štoparu mezglus no mono auklas, jo tā labāk skrien caur riņķiem. Tad slaids un garš 10-15 gramnesības slīdošais pluds, kur aukla iet tam cauri. Zemāk stopars, kas atbīda pludu no svina, jo šādi mazāk pinas iemetienā. Tad svina olīva. Svars tie paši 10-15gr. Paliels griezulis un 0.30mm ~1m fļurika pavada. Galā 1-2ā numura ass āķis ar pagaru kāju un palielu liekumu kā reiz lielajai ēsmai. Kā ēsmu izmantoju lielās vīķes, raudas un to filejas. Dziļumu lieku ~ >1m lielāku kā patiesībā. Tad pluds mazāk cilājas un copi var labāk redzēt. Šoreiz filejas ēdmaņu uzrunāja stabīli vairāk kā dzīva zivtiņa. Gondonus pat nemēģināju. Negribējās kaut kā. a. P.S. Tā ka Spēks, man te jautā vai nav apnicis tos 3+kg žaņus slaktēt, tad laikam būs vien jāpiekrīt un jāparmetas uz Lielupes kārnajām vardēm. Tur cik atceros pērn arī nebija nemaz tik slikti.