Vairākas norautas pavadas pēc nenormāla parāviena un pēc kārtējās spices nenormālās nokratīšanās galā tomēr kaut kas sēž. Izdevās piedabūt līdz krastam, domāju, ka varbūt sapals, ja jau tik ilgi vēl turas galā, bet nē, zaļš, garš sāns- līdace. Taisījos smelt ar uztvērējtīkliņu, bet šī paredzami uztaisīja sveci un ieleca krasta zālēs- vilkt nevaru-norausies. Nolēmu "paieties" pretī- krasts slīps un paglums, kājiņa tomēr sāka slīdēt un es maķenīt nožāvos- zābakus nepiesmēlu, bet celis dubļos un stara slapja, sīkumi vien. Līdaka rokā un krastā. Vēlāk pamanīju, ka starp nāvi nesošajiem asmeņiem ir trofeja- kāda copmaņa norauts āķis. Kur palika manis paša āķis- nav ne jausmas, nekur neatradu. Tirda doma- vai ar spini būtu kaut kas dabūts- jo līdaka aktīvi dzīvojās gan pa virsu, gan pie grunts...