Sezonas pēdējā diena sanāca visai interesanta un rezultatīva. Lai arī dikti gribējās apskatīt vienu pāris gadus neapmeklētu upīti, tomēr izvēlējos pārbaudītas vērtības, devos vien uz sev labi zināmām vietām, kur reti kad pēdējos datumos nekā nav. Rītausmā jau pie upes, dzestrs kādi +3, viegla migliņa virs kokiem. Ūdens jau krietni nokrities vairs tikai +20cm no vasaras normas, dzidrs bet rūsgani brūns. Ideāli septembra beigām, beidzot! Braslus šturmējot gan varēja manīt ka ūdens daudzums upē vēl iespaidīgs, straume gāza no kātiem. Rīts līdz pusdienlaikam pagāja taustoties, ne čiku ne grabu nemanu, pat no forelītēm un alatām niecīga aktivitāte. Pirmais taimis atrādījās pusdienlaikā uzmetot labu mutuli aiz vizuļa un sānus nozibinot, bet bez kontakta. Vēl pēc pāris stundām smukā zemkrāces bedrītē ar atstraumi rotam sekoja taimēns ~40cm un uzsita neuzsēžoties. Kad atkārtoja uzbakstienu, nolēmu uzlikt ko agresīvāku, spilgtāku. Bet vairs nerādījās. Nākamā līdzīgā līkumā vēl viens mazais taimis mēģināja ņemt bet nu ļoti nepārliecinoši, bez entuziasma. Šis bakstīja 3. longu až 4 reizes. Pārliekot vobleri vairs nerādījās. Pēc šitā nodomāju ka tā arī beigsies pēdējā diena, gribot bet nedabonot :) Uz vakarpusi aktivizējās forelītes, pat lielais taimju rots tām nebija šķērslis, kāds ducis līdz ~35cm. Alatas ar vietām sāka baroties, jo sāka lidināties gan odiņi gan tādas kā vēlās viendienes. Bet tās pat nemēģināju mānīt pārliekot ko smalkāku, koncentrējos pēdējās stundas uz taimju bedrēm. Pēc 18 sāka jau lēnām satumst, lai gan līdz rietam stunda, bet nu pilnībā nomācies kā nekā. Nonācu pie ļoti jaudīgas krāces, zem kuras vairākas interesantas atstraumes, bedrītes. Nolēmu te beigt. Pirmais metiens un IR galā bez kādas gramstīšanās. Uzreiz manu ka beidzot kas nopietnāks. Cīņa gan visai īsa bez tāliem skrējieniem, pēc pāris min uzvelku uz sēres patīkamu taimja papuku ~60cm. Skatos tā rāmi pozē, piesviežu aparātu pie acs, spiežu un šams protams sāk trakot, pavisam viegli izmet no mutes bezatskabargu divžuburi (mūžvecs mepiņa 2. longs ar sen nolauztu āķa žuburu) un taisās jau notīties. Nu nē pagaidi vecais vajag bildi, saķeru aiz astes un ātri uztaisu pāris kadrus kamēr vēl nav izslīdējis, jo taimjiem astes mīkstas. Un kā jau domāju ātri izspruka no tvēriena un aiztesa pa straumi uz leju. Nolemju vēl kārtīgāk apstrādāt zemkrāci, jo šitie mēdz tusēt arī bariņos. Pēc 10 min domās taisu pēdējo metienu, jo sāk krēslot. Tumšajā ūdenī redzu gaišu torpēdu kas seko mepiņam, velku tik vizuli tuvāk, jau atlikuši pāris m auklas līdz kātam, atlaižu spoles rokturi un stiepju kātu labajā rokā uz sāniem vadot rotu gandrīz gar kājām. Un šajā brīdī torpēda paņem! Un uzreiz šļakatas pa gaisu, jo aukla pa īsu un sekls tik līdz celim. Drudžaini atlaižu vairāk auklas un lādējos ka laikus neieslēdzu video kamerai kura kaklā karājas, nu ieslēdzu. Tā nofilmēju ~3 min cīkstiņu. Nez vai jutubē izlikšu jo tumsas dēļ ne visai kvalitatīvi, un fonā mana elšana pašu kaitina :) Arī šis fāterītis nekur tālu neskrēja, tik kūleņoja ap kājām, bet rokā ilgi nedevās. Kad izcēlu krastā un tuvāk apskatīju varen krāšņo taimja papuku uz 64cm tad sapratu ka sagrēkošu un pēc 5 gadu pauzes paņemšu uz mājām, dikt sagribējās pašmāju mazsālīto. Lai gan sevi mierināju ka tik reti drīkst un tomēr fāterītis ne ikraina mamma, atļauju visiem kas vēlas mani kaunināt un fujināt, pretī nespirināšos, pelnījis esmu, nelepojos. p.s. ar to piedzīvojums pie upes nebeidzās. Man priekšā bija pāris km atceļš krēslā gar upes krastu un vēl vairāki km pa meža ceļu. Nolēmu saīsināt un griezt pa taisno caur mežu, sanāktu 2x īsāk. Bet ātri vien iekūlos tādās vējgāzes, dūksnājos un stāvās gravās ka ātri vien nožēloju. Viscaur slapjš nosvīdis kūlos uz priekšu tumsā pa brikšņiem sevi lādēdams. Un vēl nomaldījos. Tā nu rezultātā ~40 min atceļš pa zināmām taciņām izvērtās 1,5h murgainā un sviedrainā vadātājā :) Vienīgais mierinājums ka satikos ar briežiem, vientuļu āpsi un klausījos vēl tik enerģiskā sienāžu sisināšanā.