Pirms 20 gad kad bijām iecienījuši bradāt pa Kaņiera kluso D-galu, vienā novembra rītā pēc aukstas nakts bridu ezerā kā ledlauzis, vietām pat 200-300m kamēr tiku līdz vaļējam ūdenim. Interesantākā cope bija pēcpusdienā kad stāvot maza līcīša ielokā piemetu pie niedrēm kur vēl turējās ledus maliņa. Vizulis uzkrita uz ledus un pavilku dažus metrus līdz tas ievēlās ūdenī un uzreiz sekoja grābiens. Līdaka laikam sekoja rotam kad tas vēl slīdēja pa plāno caurspīdīgo ledu :)
Tik caurspīdīgs tas ledus,ka no malas gandrīz nevar saprast,vai ir vaļā vai ciet.
Tā gan, iztālēm jau radās cerība...
Pirms 20 gad kad bijām iecienījuši bradāt pa Kaņiera kluso D-galu, vienā novembra rītā pēc aukstas nakts bridu ezerā kā ledlauzis, vietām pat 200-300m kamēr tiku līdz vaļējam ūdenim. Interesantākā cope bija pēcpusdienā kad stāvot maza līcīša ielokā piemetu pie niedrēm kur vēl turējās ledus maliņa. Vizulis uzkrita uz ledus un pavilku dažus metrus līdz tas ievēlās ūdenī un uzreiz sekoja grābiens. Līdaka laikam sekoja rotam kad tas vēl slīdēja pa plāno caurspīdīgo ledu :)