29.mai
Cope kā dzīvesveids.
Brīvdienas Engurē, laivu ,, gandrīz simts,, laiks ideāls. Gan mākoņi, gan vējš. Nekur nebija jāskraida, izvēlies platumu un pa vējam laižoties, katrā enkurā copes un zivis laivā.
Pilnīgs relaks un kopā par trīs copes sesijām ap 60mit līdaku. 60% mazās bet pārējās mērs + līdz divītim.Ņēma visu, gumiju, slaideri un 3Nr long , vakarā izbraucu seklumā un kaifoju ar sunīti.Nu kaut kā tā.
Darvas karote:
Bija tādi klauni, kuri redz ka stāvi un met virzienā pa vējam, bet šiem tak grūti tālāk apbraukt vai gar mugurpusi un tieši pa priekšu ar saviem motoriem dragā nedomājot par citiem. Kad trešais tāds brauca neizturēju, pateicu ko domāju, bet šim galvenais arguments: braucu kur gribu un pa muti dabūšu. Teicu, lai brauc klāt, nebrauca . :)))))
Bet tā kā zivs aktīva, pēc minūtēm 20mit cope atsākās.
Jā un par labo piebilde: Bija arī normāli copmaņi / manā izpratnē/, kas normāli apbrauca ar līkumu vai gar mugurpusi un pat piestāja papļāpāt par copi. :)
Smukas !