Nevēlos nevienu mācīt tik padalos ar savu pieredzi. Lai tiktu pie kārtīgas trofejas ir jāsakārto vispirms galvā lietas pa plauktiņiem un tikai tad kad ir nolikti visi darbi malā var koncentrēties medībām. Tā nu vienā vējainā dienā ar kompanjonu devāmies uz Lielupi medībās. Pirmās vairākas stundas nebija ne piesitiena. Bet tā pārliecība nepazuda joprojām un zināju, ka ir jāmet un jāvelk, jāmet un jāvelk. Mainīju periodiski mānekļu veidus gan gumijas 23 cm, gan džerkus15-18 cm līdz 100 gr svarā. Gan kants uz dziļumu, ga pavisam seklas malas uz krastu, nekad nevar zināt kur tā mamma ir dotajā brīdī. Izdodas labs metiens zāļu ielokā, jo vējš ir tik spēcīgs, ka mānekli trāpīt vēlamajā no zālēm brīvajā pleķītī un neiemest niedru joslā ir pagrūti. Sāku izspēlēt džerku ar pauzēm un kādā trešajā, ceturtajā glaidā iiiiiiiiir sitiens ne pa jokam un pirmās pāris sekundes grūti novērtēt cik liela ir tā zivs galā. Izmetiens pa vējam bija kādi metri 38 -45 bez lielas piepūles. Nu tad viņa sāka parādīt savu spēku un pateikt, ka tik viegli rokā nedošos. Spēcīgi gari rāvieni liecināja, ka ir kautkas pamatīgs iekārojis manu džerku. Spininga kātu turu lejā pie ūdens virsmas, lai neizlec virs ūdens un neizpurina mānekli. Sirds klopē ne pa jokam jo saprotu, ka ir rekords. Pievelkot pie laivas uztaisa kārtīgu sveci pilnā krāšņumā. Ar spiningu maksimali ātri atkal nospriegoju 0,36mm pīto auklu. Bremze ar sāk izslīdēt, mūk zem laivas, kāts kārtīgā dugā un tad pārinieks laivā ar lielu silikona sietu tver skaistuli tīklā. Jā ir!!! Un tikai tagad aptveru zivs izmērus un kājas trīc no adrenalīna, ka nevar nostāties īsti kājās. Kā mazam puišelim ko tēvs pieķēris sētmalā darot nedarbus. Uzvelku neoprēna cimdus un laiks nomērīt skaistuli. 107cm un 8,3kg. Jā ir personīgais labākais rezultāts, iepriekš 102cm. Protams foto un lieku atpakaļ mammu ūdenī, lai atgriežas savā stihijā priecēt vēl kādu trofeju mednieku. Nav tā, ka es zivis neēdu. Parasti ņemu vienu līdaku mājās izmērā 55-70 cm, manai ģimenei vienai maltītei pietiek. Un es saprotu to, ka strādā princips, jo vairāk sāc līdakas atlaist, jo vairāk sāc viņas ķert. Es ticu tam, ka zivs jūt to makšķernieka enerģiju. Zivis ir jāēd, bet ar mēru un svaiga zivs nevis no saldētavas izņemta pēc mēneša vai gada. Ne asakas un tiekamies uz ūdeņiem :) /Egons/