Šorīt nodkaņojos uz līņiem.Iebaroju ,, točkas,, un sametu copenes, bet pirmā cope jau ,, pārsteigums,, āķis nost, šnāpis negausis. Nākamais metiens, pavelku pludu tuvāk un nu jau pluds dabon trūkties no nekauņām. Neko darīt ņēmu spini un sāku valkāt pāri tai vietai vardi. Ilgi nevajadzēja gaidīt un viena jau krastā. Domāju nu būs miers, sametu atpakaļ makšķeres un mierīgi copēju. Copes tramīgas, bet vairāki līņu bērni un smukas karūsas copē. Te pēc iebarošanas atkal skatos ka uzmutuļo. Nu jau skola rokā, velku copenes ārā un atkal uzdancinu vardi. Protams pēc pāris metieniem , sitiens un skaista cīņa. Tā nu gribēju ceptu līni, tiku pie divām skaistulēm. Mazie ruksēni tika amnestēti, lai aug. :) Tāda, dažkārt mēdz būt cope.